LSM ziņās: Vieta, kur iepazīt Kārsavu – atklāts kultūrvēstures centrs «Līču mājas»

Kārsavā atklāts kultūrvēstures centrs „Līču mājas”. Bijušā Kārsavas novada pašvaldība piecu gadu laikā centās atrasts finansējumu, lai pārbūvētu vēsturisko ēku un izveidotu tur kultūrvēstures centru, apzinoties, ka mazpilsētā ir nepieciešama vieta, kur var iepazīties ar apkārtnes vēsturi, cilvēkiem un viņu atstāto mantojumu. Šobrīd ēka ir iekārtota un gatava uzņemt apmeklētājus.

Kārsavas kultūrvēstures centra “Līču mājas” vadītāja Inta Jurča iepazīstina ar jauno kultūrvietu, kas atrodas nelielās Šņitkas upes ielokā. Inta Jurča rāda svēpētās māla keramikas traukus, uz kuriem latgaliski vēstīts par dažādiem notikumiem, kas saistīti ar Kārsavas tirgošanās tradīcijām. Ekspozīcijas saturu veido vairāki stāsti par Kārsavas pilsētu un tās iedzīvotājiem. Viens no tiem ir arī par dzelzceļu. Cara laikos Kārsavu šķērsoja viens no svarīgākajiem Krievijas ceļiem uz Eiropu, kas savieno Pēterpili ar Varšavu. Kas interesanti, dzelzceļa būvniecībā varēja piedalīties noteiktas konfesijas pārstāvji.

Ekspozīcija veidota tā, lai apmeklētāji varētu iepazīt Kārsavu un tās apkārtni jau sākot no senatnes, akcentējot vēstures nozīmīgus attīstības posmus, - arī traģiskos. Apmeklētājiem, ejot cauri tādām kā tunelim, kas veidots no melni krāsotiem dēļiem, fonā skanot ebreju tautasdziesmām, ir iespēja ielūkoties holokausta notikumos, kas būtiski samazināja Kārsavas ebreju skaitu pēc Otrā pasaules kara.

Centra nosaukums „Līču mājas” saglabāts no ēkas pirmajiem saimniekiem. Ēku 1916.gadā uzbūvēja Reinholds Matīss, lai uzsāktu saimniecisko darbību, kas bija Kārsavas ekonomiskās dzīves balsts starpkaru periodā.

Ekspozīcijas saturu veido vēstures pētījumi, kas veikti pirms četriem gadiem, piesaistot muzeoloģi Inetu Zelču Sīmansoni no “Creative Museum” un vairākus vēsturniekus tika pētīta Kārsavas un apkārtnes senatne, muižas, dzelzceļš, vākti materiāli, fotogrāfijas no arhīviem, vietējiem novadpētniekiem, bibliotēkām un iedzīvotājiem. Apkopotie pētījumi tika izdoti grāmatā “Kārsavas stāsti” un kļuva par pamatu ekspozīcijas izveidei.