LSM ziņās: Alfrēda Vintera pēdās – «Stokholmas spēlmaņi» Zviedrijā

Kad pēc Dziesmu svētku maratona daudzi meklēja klusāku stūrīti, lai atpūstos, bet ārzemju viesi kravāja čemodānus mājupceļam, grupas „Stokholmas spēlmaņi” dalībnieki, priecējuši publiku gan diasporas vakarā Ķīpsalas izstāžu zālē, gan kapelu maratonā Vērmaņdārzā, gan arī dziedājuši Stokholmas latviešu korī, sēdās auto, lai Rēzeknē ierakstītu albumus „Danči” un „Lai tā būda rūc”, kas tikko nonākuši "Spotify" un citās platformās.

Minialbums „Lai tā būda rūc” ar Alfrēda Vintera skaņdarbu interpretācijām tapis par godu latviešu vieglās mūzikas celmlauža 115.dzimšanas dienai. Kāpēc Vintera jubileja tik svarīga „Stokholmas spēlmaņiem” un kas vēl iedvesmo šo grupu?

Zviedru deju „Kristin, Kristin” atskaņo grupa „Stokholmas spēlmaņi”. Un arī dzīvo viņi Stokholmā – latvieši, kas regulāri satiekas, lai kopā muzicētu.

Guntis Urtāns, Didzis Urtāns, Signe Rirdance un Uvis Urtāns – iepazīstina daļa grupas dalībnieku.

Ģimene Stokholmā ieradusies mammas Signes darba dēļ, viņa strādā Eiropas Savienības aģentūrā. Tētis Guntis ir IT speciālists, dēli – skolēni. Jaunākais, Uvis, spēlē basu, vecākais, Didzis, sācis ar vijoli, bet tagad sit bungas, tēvs Guntis pārzin akordeonu, bet mamma Signe – akordu cītaru. Ciemos uz Urtānu māju netālu no Ārlandas lidostas atbraukusi arī Maija Janusa, kas dzied un spēlē vijoli. Un tas ne tuvu nav viss, iesaucas Signe, uzskaitot vēl sauju spēlmaņu.

Mēs dzīvojam katrs savā Stokholmas galā, nemaz nav tik vienkārši satikties. Anna spēlē flautu, Jans, kuram nav ne pilītes latviešu asiņu, arī lieliski spēlē un dzied latviski. Dace spēlē mandolīnu. Danču vedēji Zita un Valdis nespēlē, bet māca dančus, kad mēs spēlējam dančus – kas ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kas tad viņiem tur jādara.

Vecākajai „Spēlmaņu” paaudzei ir mūzikas skolu un vidusskolu pieredze Latvijā, jaunākā mācījusies pašmācības ceļā un ar vecāku palīdzību. Un aizrāvusi eksperimentiem arī pārējos.

Stokholmas spēlmaņu repertuārā ir ap 20 Vintera dziesmu. Arī „Pavasara valsis”, kas „Stokholmas spēlmaņu” izpildījumā skan neparasti.

Vintera 115.dzimšanas dienas mini albumu „Stokholmas spēlmaņi” Rēzeknē, Eināra Lipska studijā, ierakstīja laikā, kas palika pāri pēc albuma „Danči” iespēlēšanas. Uzaicinājumu izmantot profesionālo studiju saņēmuši no interneta „Danču krātuve” izveidotāja Sanda Zučika. Viņu īpaši interesējušas paralēles starp latviešu un zviedru danču mūziku, piemēram, dziesmu „Kristin, Kristin” un mūsu „Vidsmuižas Kristīni”.

„Stokholmas spēlmaņi” iesaucas – Latvija taču ir tik tuvu! Un izsaka hipotēzi, ka vārds „spēlmanis”, zviedriski – „Spielman” pie mums ienācis tā sauktajos zviedru laikos, 17.gadsimtā. Bet kā vecajā tautas mūzikā iejūtas grupas jaunākie dalībnieki, kuru klasesbiedri droši vien aizraujas ar roku?

„Spotify” pieejams tūdaļ būšot vēl viens pašu spēkiem Stokholmā ierakstīts danču albums, kam gala apstrādi Latvijā veicis Gatis Gaujenieks. Bet nākošais koncerts otrpus Baltijas jūrai paredzēts 16.oktobrī, kad „Spēlmaņi” latviešu dančus mācīs zviedru deju grupai.