Strēlnieku laukumam pieguļošo teritoriju renovācija vēl joprojām miglā tīta

Pašā Rīgas pilsētas centrā minūtes attālumā no rātsnama atrodas pērnā gadsimta 70. gadu sākumā izveidotais Strēlnieku lakums. Tas jau ilgus gadus ir nolaists. Ejot caur laukumu, jāskatās zem kājām, lai nepakluptu. Teritorijas segums vietām ir iebrucis, no tā pavīd dzelzsbetona armatūra. Tuvāk pie Okupācijas muzeja jaunā memoriāla “Vēstures taktīla” gan redzams, ka ir atvestas jaunas betona plāksnes. Un vietām vecais segums ir nomainīts, taču tajā jau var pamanīt vairāku desmitu centimetru garas plaisas.

Pašvaldība jau vismaz desmit gadus nav rūpējusies par publiskās ārtelpas kvalitāti, tā sarunā ar Latvijas Radio izsakās arhitekte Evelīna Ozola, piebilstot, ka Strēlnieku laukuma stāvoklis ir apbēdinošs un teritoriju noteikti vajadzētu atjaunot

„Tas ir viens no pilsētas tomēr tādiem centrālajiem lakumiem, Vecrīgas vizītkarte. Daudzi pilsētas viesi Strēlnieku laukumu ierauga kā pirmo, ierodoties Rīgas centrā. Tāpēc es domāju būtu svarīgi, lai tas būtu iepriecinošs un kārtībā.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājas vietniece Justīne Panteļējeva no „Par!Progresīvie” atzīst, ka Strēlnieku laukuma tagadējais stāvoklis ir nepatīkams. Viņa norāda – par laukuma rekonstrukciju nav izstrādāts vienots būvprojekts. Kaut gan pirms pāris mēnešiem domē esot runājuši par projekta izstrādi, taču sarunas līdz darbiem tā arī nav nonākušas. Pantēļējeva norāda, ka dome apņemas vairāk sakopt galvaspilsētas apkaimes:

„Mums ir grūti izvērtēt vienu vai divus projektus, kas mums atnāk. Ja mēs runājam par investīcijām, īpaši par rekonstrukcijām, kas, iespējams, ir vairāki miljoni, mums ir jāskatās, kā tas iet kopējā bildē ar visu pilsētas publiskās ārtelpas vajadzībām. Un mēs negribam ieguldīt ļoti daudz miljonu pilsētas centrā neieguldot neko apkaimēs.”

Vienlaikus politiķe sola, ka

pašvaldība ieguldīs līdzekļus arī Strēlnieku laukuma teritorijas atjaunošanā, taču skaidras izpratnes, kā tas notiks, domei pagaidām nav.

Vēsturiskā vieta ir sadalīta pašvaldības un „Valsts nekustamo īpašumu” pārziņā. Iestādes pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits norāda, ka pieguļošā teritorija pie Latvijas Okupācijas muzeja un piemiņas memoriāla ir atjaunota un tuvāko dienu laikā būs nodota ekspluatācijā. Savukārt nesakoptā teritorijas daļa, kas ir ap pieminekli Latviešu strēlniekiem un kas robežojas ar Kaļķa ielu un šauro ielu, kur piestāj tūristu autobusi, pieder pašvaldībai.

Vietvaras īpašums aizņem lielāko teritorijas daļu. Ivanovskis-Pigits skaidro, ka to līdz vēlam rudenim par vairāk nekā 200 tūkstošiem eiro atjaunos „Valsts nekustamie īpašumi”. Kāpēc tik ilgus gadus viens no centrālajiem galvaspilsētas laukumiem bija atstāts novārtā, Ivanovskis-Pigits:

„Man ir grūti komentēt, jo okupācijas muzeja projekts aizsākās jau sen. Te ir tās īpašumtiesības – daļa ir pilsētai, daļa – valstij. Attiecīgi līdz šim tā sadarbība starp valsti un pašvaldību nav kaut kā sekmējusies.”

Savukārt par jaunām betona plāksnēm, kurās ir plaisas, „Valsts nekustamo īpašumu pārstāvis” norāda, ka tās drīzumā būs nomanītas.

Vietvara pārvalda arī teritoriju, kas stiepjas no 11. novembra krastmalas līdz Rātslaukumam. Pašvaldība to uzņemas atjaunot, taču Latvijas Radio tā arī neizdevās noskaidrot, kura domes nodaļa par to ir atbildīga. Īpašuma departamentā atbild, ka minētās teritorijas attīstība nav viņu pārziņā, aicinot vērsties pie Pilsētas attīstības departamenta, kur atbild, ka tomēr jāgriežas Īpašuma departamentā. Beigās atbilde ir iegūta:

„Mums nav ko teikt. Kā vienīgi to, ka pašvaldība plāno teritoriju attīstīt.”

Tā komentē Pilsētas attīstības departamentā, kur atklājas, ka konkrēta risinājuma, kā labiekārtot teritoriju, kas stiepjas gar Rīgas Tehnisko universitāti, domei vēl nav. Pašvaldība nespēj komentēt, cik teritorijas labiekārtošana varētu izmaksāt. Panteļējeva gan prognozē, ka sakārtota vide visā teritorijā varētu būt divu trīs gadu laikā.