Teju desmit tūkstoši mājsaimniecību Rīgā notekūdeņus apsaimnieko lokāli. Piemēram, izmanto sausās tualetes vai mājas notekūdeņus novada akā. Kopš 2021.gada sākuma ir izdevies šādu mājsaimniecību skaitu samazināt par trešdaļu. Taču joprojām ir iedzīvotāji, kas gaida, kad infrastruktūru izbūvēs arī pie viņu mājas.

Šī ziņa, ka es esmu svarīgs iedzīvotājs savai pilsētai – šādu ziņu es neesmu saņēmusi.

Tā Latvijas Radio stāsta kāda Irbenes ielas Rīgā iedzīvotāja Anita (vārds mainīts), atsaucoties uz ilgstošiem mēģinājumiem pieslēgties galvaspilsētas centralizētajam kanalizācijas tīklam. Irbenes iela atrodas Ziepniekkalnā un tās iedzīvotājiem nākas sadzīvē izmantotos ūdeņus apsaimniekot pašiem. Par Anitas pieredzi ziņojām jau pirms divarpus gadiem rakstu sērijas Miljards kanalizācijā ietvaros.

Anita ar ģimeni kanalizāciju apsaimnieko paši, taču risinājums esot neērts, īpaši, piecu cilvēku ģimenei. Regulāri jāplāno mazgāšanās un veļas mazgāšanas grafiki, turklāt, vietējā kanalizācija mēdz applūst, stāsta Anita.

Neskatoties uz to, kopš 2021. gada sākuma situācija Rīgā ir progresējusi. Ja tolaik ziņojām, ka kanalizāciju lokāli apsaimnieko 15 ar pusi tūkstošos mājsaimniecību, tad aptuveni trešdaļa no tām šobrīd jau ir pieslēgta centralizētai sistēmai, tā stāsta pašvaldības kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs Rīgas Ūdens klientu servisa nodrošinājuma departamenta direktore Līva Duļbinska.