18. jūnijā Torņkalnā, Lutera baznīcas pagalmā atklās Dvēseļu dārzu. Tā būs piemiņas vieta grūtniecības laikā vai īsi pēc dzemdībām mirušajiem bērniem neatkarīgi no vecāku reliģiskās piederības. Piemiņas vietas izveide īstenota par ziedojumiem, tās arhitektonisko ietvaru veidojusi arhitekte Dace Putniņa, piemiņas vietu – tēlnieks Kristaps Gulbis.

Šī ir otrā tā saukto "zvaigžņu bērnu" piemiņas vieta Rīgā, pirmā izveidota pirms 13 gadiem un atrodas Svētā Alberta katoļu baznīcas teritorijā.

Šādas vietas parāda, ka mēs kā sabiedrība nobriestam – par jaunā Dvēseles dārza izveidi saka viena no "zvaigžņu bērnu" mammām Žanete Drone, kura vada arī sabiedrisku iniciatīvu, kas cenšas pievērst sabiedrības un likumdevēju uzmanību vairākām ar šo tēmu saistītam problēmām.

Jaunajā Dvēseļu dārzā tiekos ar Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu. Piemiņas vieta atrodas baznīcas pagalmā, un kaut arī pavisam netālu ir iela, šī vieta ar savu noskaņu šķiet it kā savrupa un nošķirta no trokšņainās ikdienas.

Dvēseļu dārza centrā ir tēlniecisks objekts, kurā varēs izkaisīt pelnus un kas vienlaicīgi būs arī piemiņas vieta grūtniecības laikā vai īsi pēc dzemdībām mirušajiem bērniem. Skulptūras vizuālajā tēlā ir kaut kas smagnējs un ļoti viegls vienlaicīgi.

Smagnējuma iespaidu rada aprūsējušais postaments, kas simbolizē vecāku dzīves, kuras neatgriezeniski ir mainījis bērna zaudējums, bet vieglumu piešķir uz postamenta redzamie daudzie tauriņi: