Trešdaļa Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem savu izglītību, zināšanas un prasmes vērtē augstu un uzskata, ka viņu atalgojumam mēnesī būtu jābūt 1500 eiro „uz rokas”. Pieticīgāki ir jaunieši Lietuvā, kur tikai piektdaļa grib saņemt tikpat lielu atalgojumu, bet vislielākās ambīcijas atalgojuma ziņā ir Igaunijā. Tur 1500 eiro „uz rokas” vēlas saņemt 40% jauniešu. Pēc pieciem gadiem jaunieši visās Baltijas valstīs vēlas saņemt jau 2500 eiro mēnesī. Cik adekvātas ir jauniešu vēlmes un vai tas atbilst norisēm darba tirgū?

Baltijas valstu jauniešu aptauju par vēlamo algas lielumu veikusi SEB banka. Ekonomists Dainis Gašpuitis stāsta, ka jauniešu ambīcijas saņemt 1500 eiro mēnesī neatbilst realitātei, jo šobrīd līdz 1200 eiro mēnesī saņem tikai 22% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet piektā daļa saņem minimālo algu – līdz 500 eiro mēnesī.

Tas, ka jauniešiem ir lielākas ambīcijas un viņi vēlas nopelnīt vairāk, ir šīs paaudzes iezīme – tā skaidro Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga. Aptauja liecina, ka puišu ambīcijas pelnīt 1500 eiro mēnesī ir trīsreiz lielākas nekā meitenēm.

Kā liecina Valsts nodarbinātības aģentūras dati, šī gada 1. pusgadā NVA bija reģistrējušies gandrīz 3300 jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. Jaunieši darbu atrod salīdzinoši ātri, bet lielākai daļai no tiem nav profesijas, ir tikai pamata vai vidējā izglītība un trūkst nepieciešamās prasmes, norāda NVA pārstāve Signe Bierande.

Cik liela nozīme jauniešu karjerā ir izglītībai? Jau ceturto gadu augstskolu absolventu gaitas monitorē Izglītības un zinātnes ministrija. Augstākās izglītības eksperte Elīza Dāldere stāsta, ka apkopoti dati par 88 000 studiju beigušo gaitām.

NVA dati liecina, ka jaunieši no darba devēja visvairāk gaida pietiekamu atalgojumu, savukārt, darba devēji no jauniešiem vispirms gaida darbam atbilstošas prasmes un profesionalitāti.