Pirms trim gadiem piektās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni saņēma skolotājs, novadpētnieks, Daugavpils ebreju kopienas muzeja dibinātājs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” - daugavpilietis Josifs Ročko. Aizvadīto divu gadu laikā Josifs Ročko ir paspējis izdot jaunas grāmatas, turpina aktīvi iesaistīties Daugavpils sabiedriskajā dzīvē un jūtas pagodināts par savulaik saņemto augsto apbalvojumu.

Ar Josifu Ročko  tiekamies Daugavpils sinagogā, sarkanā mūra ēkā pašā Daugavpils centrā. Enerģiskais pensijas vecuma vīrs stāsta par sevi īsi un kodolīgi: “Man ir 72 gadi. 2017. gadā par manu sabiedrisko darbu, uzrakstītajām grāmatām, par to, ka es nodibināju Daugavpils ebreju kopienas muzeju “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” saņēmu Triju Zvaigžņu ordeni.”

Ziņa par tik augstu valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni - viņu pašu un arī tuviniekus pa īstam pārsteigusi.

“Ordenim mani pieteica Latvijas ebreju kopiena un draudžu padome. Tā bija diena, kad zvanīja no Rīgas ebreju muzeja direktors Iļja Lenskis un teica, ka esmu apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Es nenoticēju, domāju, ka apbalvots kāds cits cilvēks. Pirmais, kam es par to pastāstīju, tā bija mana sieva. Arī viņa sākumā nenoticēja, jo uzskatīja, ka tādu augstu apbalvojumu var saņemt tikai valsts vīri, karavīri un kādi ievērojami cilvēki, bet es esot tikai skolotājs. Protams, biju priecīgs,” atzīst Josifs Ročko.

Gādīgi noglāstot pie žaketes piesprausto Triju Zvaigžņu ordeni, Josifs Ročko atzīstas, ka to viņam šorīt piespraudusi sieva un likusi būt uzmanīgam, lai nepazaudē, tāpēc ejot atpakaļceļā uz mājām ordeni esot jāievieto kastītē.

“Ordenis glabājas mūsu mājās, blakus gultai nelielā skapī. Un man arī lepnums, ka esmu šī ordeņa kavalieris,” stāsta Josifs Ročko.

Josifs Ročko - novadpētnieks, skolotājs, gids paša izveidotajā Daugavpils ebreju kopienas muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”, uzskata, ka cilvēks nedrīkst slinkot.