Divās trešdaļās no Rīgas pašvaldības policijas izsaukumiem saistībā ar vardarbību ģimenē, varmāka bijis alkohola reibumā. Kādi instrumenti ir likumsargu rokās, lai nošķirtu varmāku no ģimenes, un pasargātu bērnus no alkohola radītā posta?
Betijas piemērs ar vardarbīgu patēvu alkoholiķi parāda, ka policijai trūkst instrumentu, lai nošķirtu varmāku. Kādi instrumenti ir likumsargu rokās, lai pasargātu bērnus?
Betija uz interviju ieradusies ar starppilsētu autobusu, viņa dzīvo nelielā ciemā un šobrīd mācās vidusskolā. Jaunietes vārds un balss ir mainīta. Viņa vēlējās izstāstīt savu pieredzi par teju desmit gadiem, kurus dzīvojusi kopā ar patēvu alkoholiķi.
"Viņš dzēra reizi mēnesī, viņam bija tie saucamie plosti, dažreiz viņš pat aizgāja līdz tādiem kārtīgiem, kā man mamma sauca, delīrija variantiem," pastāstīja Betija.
Ģimenē pelnītāja bija mamma, tomēr daļu algas dzīvesbiedrs viņai atņēma… lai nodzertu. Ar skumjām Betija atceras mēneša pirmos datumus:
"Bieži vien arī būdams ļoti iereibis, bija gadījumi, kad viņš mani kaut kā pagrūda, iesita, es ļoti bieži dūri redzēju savu acu priekšā. Man ir bijuši izmežģīti pirksti rokām, rokas praktiski nekustīgas, tikai tāpēc, ka viņš bija ļoti stiprs vīrietis, un iesitot, pagrūžot ar to pietika."
Agresīvs viņš bija arī skaidrā prātā, tomēr alkohols atmodinājis ļaunāko. Nereti dzērumā arī vadījis automašīnu.
"Viņš bija tajā savā kārtējā plostā, savā delīrijā, pilnīgi pārdzēris jēgu. Cilvēks bija paņēmis manas mammas mašīnu, (…), viņš bija paņēmis manu brāli, pats brauca pie stūres, paņēma puiku klēpī un braukāja pa pagastu," stāstīja Betija.
Baidoties par brāļa drošību, viņa devās abus meklēt un arī atrada – ciema galvenajā laukumā. Tālākos notikumus jauniete sauc par liktenīgiem, jo netālu stāvējusi bāriņtiesas vadītāja.
"Ar to arī viss sākās – visādas skaidrošanās, dokumenti, policija tika iesaistīta, bāriņtiesa, sociālais dienests. Es nezinu, kā mums paveicās, ka mūs neizšķīra, jo tas bija ļoti nopietni," uzsvēra Betija.
Tas notika pirms trīs gadiem. Patēvs beidzot bija spiests pazust no viņu dzīves, taču Betija atzīst – emocionālās brūces dzīst lēni…
"Ja jebkuru noziegumu vai likumpārkāpumu mēs izdarām alkohola reibumā, tas ir kā vainu pastiprinošs apstāklis," paskaidroja Vineta Pavlovska – Valsts policijas Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore. Statistikā gan netiek skaitīts vai un cik varmāka izdzēris. "Katra lieta ir individuāli, un tad mums būtu jāpaceļ visas administratīvā pārkāpuma lietas, un tur būtu minēti visi šie te apstākļi, kas ir bijuši cēloņi," klāstīja Pavlovska.
Pērn par vardarbību pret bērnu sākti 1600 administratīvā pārkāpuma procesi, bet 2020. gadā – 1274.
"Te nav runa tieši par vardarbību ģimenē, jo atsevišķi šāda statistika netiek izdalīta, šeit ir jebkura fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu," norādīja policijas pārstāve.
Precīzāk redzams Rīgas pašvaldības policijas datos. Divās trešdaļās gadījumu varmāka bijis alkohola reibumā. 2021. gadā tas bija 851 gadījums, no kuriem 596 varmākas bijis alkohola reibumā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X