Ierakstu veidojuši Madara Bērtiņa un Sergejs Kuzņecovs.

Aizsardzības nozare turpina darbu pie Latvijas austrumu robežas stiprināšanas un pretmobilitātes plāna ieviešanas. Plāna mērķis ir tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldīt 303 miljonus eiro, no tiem 20 miljoni jau šogad samaksāti uzņēmumiem, kuri ražo pūķa zobus, metālā ežus un citus pretmobilitātes šķēršļus. Septembrī, mācību „Namejs” laikā šie šķēršļi tiks uzstādīti stratēģiskās vietās Ludzas un Krāslavas novadā.

„Šeit mēs esam uz A13 šosejas. Tā ir pretmobilitātes šķēršļu novietne.” – Kopā ar Nacionālo bruņoto spēku pulkvedi Andri Riekstu izstaigājam laukumu ceļa malā, netālu no Kārsavas, aptuveni 10 kilometrus no Latvijas-Krievijas robežas.

„Šeit, kā redzam, novietoti prettanku eži lielā daudzumā – vairāki tūkstoši – , un mēs redzam arī LEGO blokus, kas ir ļoti ātri saliekami, ja ir vajadzīgs izvietot sienu vai barjeru personāla aizsardzībai, gan arī tehnikai, lai nevarētu pārbraukt, vēl jo vairāk kādam prettanku ezim, nu noteikti nē.”

Turpat netālu Kārsavas dzelzceļa stacijā savesti arī vairāk nekā 500 pūķa zobi jeb aptuveni tonnu smagi piramīdveida šķēršļi no dzelzsbetona, kas, ja salikti cits citam blakus var aizšķērsot ceļu transportlīdzekļiem, tostarp tankiem.

Gan Kārsavas dzelzceļa stacija, gan vēl aptuveni 20 lokācijas pierobežā ir pagaidu uzglabāšanas vietas. Daļa no pretmobilitātes šķēršļiem drīzumā tiks nogādāti stratēģiskās vietās robežas tuvumā uz palikšanu, daļa glabāsies inženieru parkos, ko pēc tipveida projektiem plānots izbūvēt nākamajos gados.

Vēl pirms dažiem mēnešiem par robežas stiprināšanu negatīvi izteicās bezpartejiskais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš. Tagad viņa retoriku turpina Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs no „Saskaņas” sociālajā medijā Tiktok krievu valodā savam elektorātam

kā galveno pretargumentu minot to, ka Latgalei vajag ekonomisko, nevis militāro stiprināšanu.

„Latgalē tuvākajā laikā notiks dažādi pasākumi, kas saistīti ar robežas stiprināšanu. Dabiski – tas novedīs pie tālāka ekonomiskā krituma un sociālās spriedzes pieauguma.”

Taču militārā stiprināšana neizslēdz ekonomisko pienesumu – uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem.

„Mēs redzam, ka šobrīd gandrīz 20 miljonu eiro apmērā ir iegādāti šie dažādie šķēršļi. Tie ir 12 vietējie uzņēmumi, tai skaitā arī šeit no Austrumu pierobežas novadiem.”

Aizsardzības ministrs sola, ka sadarbība ar uzņēmējiem turpināsies. Būs jāpielāgojas un nepārtraukti jāseko līdzi vajadzībām, taču uzņēmējiem darbs būs. Latvijai ir mājasdarbi, kas jāizpilda, lai agresoram dotu skaidru signālu, ka Latvija kopā ar NATO ir gatava aizsargāt savu teritoriju.

Robežas stiprināšanas piecu gadu plānam valdība šopavasar atvēlēja 303 miljonus eiro. Šogad tiks izlietoti 25 miljoni, bet nākamgad plānots iztērēt 45 miljonus eiro, lai iepirktu mīnas un kustību sensorus, pierobežā veidotu atbalsta punktus, kā arī turpinātu pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu. Ja šobrīd pūķa zobi, eži un betona kluči savesti Ludzas un Krāslavas novadā, tad nākamgad tie parādīsies arī Balvu un Alūksnes novadā.