Jaunais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, ko Saeima galīgajā lasījumā varētu skatīt rītdien, 13. jūnijā, noteiks galveno kriptovalūtas tirgus uzraugu un arī regulēs līdz šim neregulēto tirgu. Tirgus dalībniekiem arī būs nepieciešama tā saucamā baltā grāmata, lai varētu nodrošināt tirgus pārskatāmību.

Kas ir kriptovalūta? Tā ir tā saucamā virtuālā valūta, ko var digitāli nosūtīt, glabāt vai tirgot un tas var funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis. Tā nav atzīta par likumīgu maksāšanas līdzekli, un nav arī nav uzskatāma par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu. Populārākās ir "bitcoin" un "ethereum".

Līdz šim Eiropas Savienībā nepastāvēja vienots kriptovalūtas tiesiskais regulējums. Tagad ir pieņemta jauna Kriptoaktīvu tirgus regula un tuvākajā laikā Latvijā pieņems jauno Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu. Ko tas nozīmē, stāsta Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere.

„Tas nozīmē, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana kļūs par daļu no regulētiem finanšu pakalpojumiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai šādus pakalpojumus sniegtu, būs jāsaņem licence. Papildus arī daudzi no esošajiem tirgus dalībniekiem varēs sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus – portfeļu pārvaldīšanu, pārskaitījumu veikšanu atbilstoši katra tirgus dalībnieka specifikai un šādu pakalpojumu sniegšanai būs nepieciešams informēt uzraugu, ka tirgus dalībnieks vēlas tos sniegt.”

Tāpat jaunums būs tas, ka kriptoaktīvu emisijām būs nepieciešama tā saucamā baltā grāmata jeb pamatinformācijas dokuments, ar ko varēs iepazīties visi ieguldītāji, tādā veidā uzlabojot tirgus pārskatāmību.

Šorbīd kriptoaktīvu pakalpojumi nav regulēts finanšu pakalpojums un tos uzrauga tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas jomā, bet no 1. janvāra to darīs Latvijas Banka.