Tuvojas dziesmu svētku gads: kā klājas kolektīviem pēc diviem pandēmijas gadiem

Nākamais gads aizritēs Dziesmusvētku tradīcijas 150. jubilejas zīmē. Jau izsludināts Dziesmu un deju svētku norises laiks, programma, virsdiriģenti un virsvadītāji. Kā allaž - ažiotāžu jau paspējusi raisīt biļešu politika. Bet kā pēc diviem pandēmijas gadiem klājas pašiem svētku dalībniekiem? Cik liela bijusi pandēmijas ietekme uz dalībnieku skaitu kolektīvos un radošo kvalitāti?

Elīza un Artūrs Platpīri: "Gribas atkal sajust to kopā būšanu, kopā dziedāšanu. Un tā nu mēs, tā teikt, ģimenes locekļu un paziņu iedvesmoti, esam pievienojušies kolektīvam ‘"Cantus Fortis" un esam ļoti priecīgi par to."

Elīza un Artūrs Platpīri jau agrāk dziedājuši dažādos koros. Pandēmija bija tukšais laiks, bet šoruden viņi dziedāšanu atsāka, pie tam abi vienā korī, kur jau dzied arī Elīzas tētis.

Ivara Cinkusa vadītais jauktais koris "Cantus Fortis"šoruden sezonu uzsācis pat ar ļoti lielu dalībnieku skaita pieaugumu. Ja pirms pandēmijas korī dziedāja aptuveni 50 dziedātāju, tad tagad jau tuvu 80. Ivaram Cinkusam vēl jo lielāks prieks, ka visi jaunpienācēji ir arī patiešām labi dziedātāji.

Otrajā Ivara Cinkusa vadītajā Rīgas kolektīvā – vīru korī "Gaudeamus" dalībnieku skaits savukārt ir sarucis, un tā ir visai dominējoša tendence arī citos koros pēc pandēmijas laika, jo daļai cilvēku ir radušās citas prioritātes.

Daugavpils apriņķa koru virsdiriģents Jevgeņijs Ustinskovs pieļauj, ka no Dienvidlatgales reģiona arī uz lielās Dziesmu svētku skatuves nākamvasar diezgan droši būs mazāks dziedātāju skaits nekā daudzos iepriekšējos svētkos, jo – lai arī koru skaits palicis nemainīgs, dalībnieku tajos ir mazāk.

Lai arī mazāki sastāvos, Dienvidlatgales reģiona kori aktīvi gatavojas Dziesmu svētkiem, tāpat kā kori no Vidzemes reģiona. Kā situāciju raksturo Siguldas koru apriņķa virsdiriģents Jānis Baltiņš – lai arī dziedātāju skaits ir samazinājies, tam ir tendence pieaugt, tāpat kā koru skanējuma kvalitātei. Koru atjaunotni neapšaubāmi veicina gaidāmie jubilejas Dziesmu svētki, bet to darbībā atspoguļojas arī šī brīža sociālekonomiskās problēmas.

Pandēmijas laiks ne mazāks izaicinājums bijis arī dejotājiem, bet, piemēram, Bauskas novada deju kolektīvi to pārvarējuši gandrīz pilnā sastāvā, stāsta Bauskas novada virsvadītāja Guna Trukšāne.

Šovasar jau dažādās Latvijas vietās notika ieskaņas koncerti gan koriem, gan pūtēju orķestriem, gan citiem gaidāmo svētku dalībniekiem, kuros varēja novērtēt gan kolektīvu skaitu, gan to, kā tiem veicas ar koprepertuāra apguvi. Kā liecina skaitļi – šobrīd svētkiem gatavojas tikai nedaudz mazāk kolektīvu nekā gadu pirms iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem, stāsta Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna.

Jau daudzkārt vēstīts, ka nākamvasar notiekošajos Dziesmu un deju svētkos galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Plānots, ka svētkos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku, to apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu. Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti.