Ugunsgrēki meža īpašniekiem sagādā lielus ekonomiskos zaudējumus

Ugunsgrēku skaitam Latvijas mežos ir cieša saistība klimatiskajiem apstākļiem. Pērnā vasara bija silta, bet lietaina, līdz ar to arī ugunsgrēku skaits visa gada laikā bija mazāks nekā šogad līdz jūnija vidum. Mežu ugunsgrēki ir ne tikai milzīgs kaitējums videi, tie rada arī lielus materiālos zaudējumus, īpaši, ja uguns izposta jaunaudzi. Visvairāk meža ugunsgrēku notiek Pierīgā – Rīgas un Jūrmalas piepilsētu mežos, kā arī Daugavpils piepilsētas mežos.

Meža ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts Meža dienests (VMD), kura pārziņā ir meža ugunsnovērošanas torņu un meža ugunsdzēsības staciju tīkls. VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks meža ugunsapsardzības jautājumos Zigmunds Jaunķiķis stāsta, ka ugunsnedrošās sezonas laikā darbā tiek pieņemti papildus darbinieki.

Latvijas valsts meži apsaimnieko 1,4 miljonus ha meža. Uzņēmuma Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks stāsta, ka pērn valsts mežos notika 110 ugunsgrēki, bet šogad tik liels ugunsgrēku skaits konstatēts jau jūnija vidū. Pērn izdega 40 ha meža un zaudējumi sasniedza 190 000 eiro, tātad nedaudz virs 4000 par vienu hektāru.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta, ka privātajos mežos vidēji izdeg ap 200 ha gadā.

Visbiežāk ugunsgrēkus mežā izraisa tūristi, sēņotāji vai ogotāji, kas nometuši sērkociņu, nav kārtīgi apdzēsuši ugunskuru un arī atstāta stikla pudele, līdzīgi kā palielināmais stikls, var izraisīt zemsedzes aizdegšanos. Tāpēc Zigmunds Jaunķiķis no VMD atgādina, kā uzvesties mežā, lai ugunsgrēku radītie ekonomiskie zaudējumi nerastos.

Kamēr turpinās ilgstošais sausums, meža nozares pārstāvji aicina ikvienu būt ļoti uzmanīgam un pat rekomendē uz mežu nedoties vispār.