Gadu kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Ukrainas ekonomika joprojām turas virs ūdens. Lai gan ar vēl nepieredzētām grūtībām un ne bez partneru atbalsta, Ukrainai ir izdevies ne tikai finansēt karu, bet noturēt arī sociālo sfēru. Finansiālā palīdzība no ārpuses Ukrainai joprojām ir kritiski svarīga, un viens no šīs finansiālās palīdzības nodrošinātājiem ir Eiropas Savienība.

ANO aplēses liecina, ka Ukrainas ekonomika 2022.gadā sarukusi par 35%. Salīdzinājumam, finanšu krīzes laikā ekonomikas samazinājums bija 15%, 2014.un 2015.gadā 15%, bet pandēmijas laikā 4%. Ievērojami zaudējumi ciesti dažādās nozarēs un ekonomikai daudz lielākā mērā nekā iepriekš nācies pārslēgties uz dažādu lietu ražošanu kara vajadzībām. Zaudējumi vairāk nekā 34 miljardu dolāru apmērā tika nodarīti Ukrainai ļoti būtiskajam lauksaimniecības sektoram. Tam par pamatu bija nespēja pa jūru eksportēt graudus, lai gan pērn vasarā tas tomēr tika atsākts, šo nozari savā ziņā izglābjot. Šī eksporta nozīmi uzsvēris arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks intervijā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka par spīti lielajām grūtībām, ekonomiku ir izdevies noturēt.

Finansiālā palīdzība no ārpuses Ukrainai patiesi ir bijusi kritiski svarīga, un valstij joprojām nepieciešami lieli finanšu līdzekļi. Starptautiskā Valūtas fonda vērtējumā šogad tie būs aptuveni 39 miljardi dolāri. Tikmēr Ukrainas prezidents pērn rudenī Ukrainas vajadzības šim gadam aplēsa līdz 55 miljardiem dolāru. Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka daļu palīdzības - 18 miljardus eiro, nodrošina Eiropas Savienība.

Ukrainas valdība norādījusi, ka šim gadam finanšu nepieciešamība varētu būt nosegta, taču Eiropas Savienība ir gatava reaģēt, ja būtu nepieciešamas papildus vajadzības, piebilda Dombrovskis. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Minhenes drošības konferencē pauda viedokli, ka atbalsts ir jāturpina un tieši starptautiskajām finanšu institūcijām būtu jādara vairāk palīdzība Ukrainai.

Apņemšanos palīdzēt pauž Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalina Georgijeva. Viņa janvārī norādīja, ka Ukrainas ekonomika aizvadītā gada laikā parādījusi savu izturību, tomēr atbalsts tai ir jāturpina.

Tikmēr pērn publicētais Ukrainas valdības, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas kopīgs novērtējums ieskicē summu, kas ir ievērojami lielāka par pašreiz nepieciešamajiem tēriņiem. Proti, summu, kas būs nepieciešama Ukrainas atjaunošanai pēc kara un tas izmaksātu aptuveni 349 miljardus dolāru. Vēl jo vairāk, skaidrs, ka karš turpinās un šīs izmaksas aug. Darbs dažādos formātos, tostarp G7 formātā, notiek arī pie centieniem rast līdzekļus šīm vajadzībām. Un līdzekļus varētu rast tostarp no Krievijas iesaldētajiem aktīviem.