Lai gan ar Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijai ir gandrīz gadu ilga pieredze, diemžēl aizvien ļoti daudziem bēgļiem lielākās grūtības sagādā tieši dzīvesvietas atrašana. Īpaši, ja ģimenē aug vairāki bērni. Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka lēmumus par atbalsta sniegšanu kara bēgļiem politiķi pieņem vien īstermiņā, patlaban panākot vienošanos par primārā atbalsta sniegšanu tikai līdz nākamā gada vasarai, kas rada pastāvīgu neziņu un bailes.

Pārdaugavā mitinās kāda ģimene no Vinnicas Ukrainā. Mamma ar trim bērniem. Latvijā viņi ieradās pavasarī, taču pie savas pastāvīgās dzīvesvietas šeit, Rīgā, tika vien šā mācību gada sākumā. Latvijas Televīziju sagaida Antoņina Aļošina, 14 gadus vecā Romana, 10 gadus vecā Ivana un gadu un septiņus mēnešus vecās Anastasijas mamma. Antoņinai ir vēl divi pieauguši dēli, kuri palika Ukrainā.

"Bija ļoti liels stress, ļoti lieli pārdzīvojumi, tie uzlidojumi pastāvīgi. Tad koridorā sēdējām, tad vannasistabā. Reizēm bija pat tā, kad slēpāmies mājas pagrabā. Es izlēmu aizsargāt savus bērnus un tāpēc atbraucām uz Latviju," stāstīja Antoņina.

Šie mēneši nebūt nav bijuši viegli. Mammai ar trim bērniem kopš ierašanās Latvijā dzīvesvietu nācies mainīt vismaz reizes trīs.

Antoņina: Latvijā pirmo reizi mēs palikām Cēsīs. Ļoti skaists novads. Kur mēs bijām Cēsīs?

Romans: Centrā.

Antoņina: Centrā. Tur bija ļoti skaista pils. Bijām tur ekskursijā. Pa parkiem pastaigājāmies kopā ar bērniem.

Taču Cēsīs ģimene ilgi nepalika. Nejauši viņu dzīvē ienāca viesu nama saimniece no Saulkrastiem – Līga Vaidere, kas uzaicināja uz laiku dzīvot pie sevis. Tur nosvinēti arī Jāņi pie jūras. Saulkrastos bija ļoti labi. Taču neesot bijusi iespēja tur palikt pavisam.

Autors Vita Anstrate/ Latvijas TV