Ienaidnieks ir daudz zaudējis, bet ar katru dienu kļūst gudrāks, tāpēc mums ir bail – tā stāsta ukrainiete Tatjana Popova. Viņa savulaik dzīvoja Kijivā, taču tagad no kara aizbēgusi uz Franciju. Tajana ļoti gaida to dienu, kad Kijiva būs pietiekami droša, lai viņa ar mazbērniem varētu atgriezties.

Šeit mums ir milzīgs atbalsts. Ne tikai no mūsu radiem, bet arī pašvaldības. Šobrīd daudzi vietējie arī atver savas durvis ukraiņu bēgļiem. Viņi uzņem ukraiņus kā ģimenes locekļus.

Tā ir Tatjanas Popovas balss. Viņa šobrīd atrodas Francijā, kur mitinās aptuveni mēnesi. Agrāk sieviete ikdienu pavadīja Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Un marta sākumā nolēma dzimteni pamest, jo tur uzturēties kļuva arvien bīstamāk un uz aizbraukšanu mudināja arī Tatjanas ģimene. Ukrainu sieviete pameta, sķērsojot Rumānijas robežu. Un tur Sučavas pilsētas bēgļu centrā ar Tatjanu iepazinās Latvijas Radio.

"Mums bija vairāki vairanti. Piemēram, bija ļoti sarežģīti tikt ārā ar vilcienu. Reisu bija daudz un tie bija par brīvu, bet tie bija pārpildīti, arī ar bērniem. Arī autobusi. Runājot par rietumu robežu – tā bija pārpildīta. Tur bija milzīgas rindas. Tāpēc mēs nolēmām, ka drošāk un ātrāk būs šķērsot Ukrainas-Rumānijas robežu," turpina Tatjana.

 

Tatjana ar vedeklu un mazbērniem ceļā pavadīja divas dienas. Nakti pavadīja bumbu patversmē Hmeļnickā. Lai arī sajūtas, redzot militāru tehniku, “tanku ežus” un līdzīgas lietas, esot bijušas savādas, kopumā ceļā ģimene jutās droši. Visvairāk Tatjana satraucās par savu meitu, kura ar bērnu tolaik palika Kijivā. Tagad pagājis vairāk nekā mēnesis kopš mūsu sarunas. Meitu izdevies pierunāt izbraukt no pilsētas un atrast patvērumu kādā nelielā ciemā, tā stāsta Tatjana.

Meita gan stāstot, ka nelielajā ciemā esot garlaicīgi, tāpēc ļoti gribas atpakaļ uz mājām. Arī Tatjanai ļoti gribas atpakaļ, taču vēl nav droši, viņa stāsta.