Siguldas novada Mālpils pagastā patlaban dzīvo ap 80 patvēruma meklētāju no Ukrainas. Nelielajā pagastā ukraiņu ģimenes kopš kara sākumā sev radušas mājas bijušā tehnikuma kopmītnēs, kur sākotnēji uzturējās pat ap 200 cilvēku. Šo divu gadu laikā ukraiņu kopienai šeit izveidojusies cieša saikne arī ar vietējo kopienu. Plašāk par to, kā aizvadīti jau divi gadi bēgļu gaitās, kā ukraiņi savu ikdienu pavada arī nelielos Latvijas pagastos un kā raugās nākotnē.

Mālpils bijušā tehnikuma kopmītnēs sastopu Annu, kas Latviju sauc jau par otrajām mājām un šeit uzturas kopā ar desmit gadus veco meitu un mammu Mariju. Pirms kara ģimene dzīvoja Harkivā. Savukārt karam sākoties devās bēgļu gaitās un nonāca Mālpilī pēc draudzenes ieteikuma, kura jau šeit bija apmetusies.

Annas meita mācās arī vietējā skolā un esot apmierināta ar klasi no pirmās dienas. Pati Anna šobrīd strādā vietējā pārtikas veikalā un turpinot vēl par iedzīvošanos Latvijā un darba iespējām, Anna secina - kas meklē tas atrod!

Anna saka, ka tagad veikalā ar cilvēkiem sarunājas latviski, bet papildus neapmeklē kādus valodas kursus, jo ģimene plāno atgriezties Ukrainā. Arī mamma Marija piebilst, ka no pirmās ierašanās dienas ģimene gaida iespēju atgriezties mājās un plānus nav atmetuši arī pēc diviem gadiem.

Mālpils ukraiņu kopienā sastopu arī Juriju un Tatjanu. Arī šī ģimene ar diviem maziem bērniem ir no Harkivas apgabala un pēc kara sākuma piedzīvoja arī krievu karaspēka okupāciju, jo dzīvoja tuvāk Krievijas robežai. 19. martā ģimenei radās iespēja doties prom. Mālpilī Tatjana, Jurijs un bērni ir kopš 2022. gada marta, bet darba tirgū pagaidām nav nonākuši, jo turpina attālināti strādāt savos iepriekšējos amatos Ukrainā.

Liela loma stiprai un lielai ukraiņu kopienai Mālpilī ir arī tieši vietējo iedzīvotāju atbalsts nelaimē nonākušajiem. Iedzīvotāju kustības "Mālpils iedvesmo" aktīviste Kristīne Jonīte Jurkeviča secina, ka ukraiņu kopiena stiprinājusi arī vietējo saliedētību.