Ukraiņu mūziķes Oksanas Nikitjukas intensīvā mūzikas dzīve Latvijā

Mūziku, Latvijā iegūtos draugus un domubiedrus par saviem spēka avotiem sauc ukraiņu mūziķe Oksana Nikitjuka, kura jau divus gadus ir šķirta no savas dzimtenes.

Viņa ir ļoti izcila un daudzpusīga māksliniece - dziedātāja, diriģente un muzikoloģe. Arī Latvijā viņai ir iespēja strādāt tieši savā profesijā. Viņa dzied korī "Latvija", darbojas kā koncertmeistare Ikšķiles jauktajā korī, sadarbojas ar vēl citiem Latvijas mūziķiem. Šo svētdien, 25. februārī, duetā ar pianisti Hertu Hansenu viņa sniegs koncertu "Saulespuķu ceļš" Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".

Ar Oksanu Nikitjuku tiekos Mūzikas akadēmijā. Viņai tikko beidzies mēģinājums svētdienas koncertam "Saulespuķu ceļš", kurā viņa muzicēs kopā ar pianisti Hertu Hansenu.

"Pirmajā daļā skanēs ukraiņu, bet otrajā daļā – latviešu mūzika. Pamatā laikmetīgās mūzikas darbi, kas sakņojas folklorā. Otrajā daļā būs arī Līvas Blūmas vokālā cikla pirmatskaņojums, kas ir ļoti interesanta ukraiņu un latviešu mūzikas simbioze. Viņa saaudusi kopā latviešu un ukraiņu melodijas un tekstus, tie plūdeni pāriet viens otrā un izklausās ļoti dabiski."

Oksana Nikitjuka ir no Kijivas, dziedātāja un kordiriģente, starptautisku konkursu laureāte. Kā viņa saka – viņa ir ļoti pateicīga Dievam, ka arī Latvijā var strādāt tieši savā profesijā un būt tikpat pieprasīta kā Ukrainā.

Lai arī ilgas pēc dzimtenes nekur nepazūd, viņa cenšas arī neplānot nekādu konkrētu laiku, kad Ukrainā atgriezīsies uz pastāvīgu dzīvi, zinot, cik situācija joprojām ir neskaidra un nedroša. Latvijā viņai spēku, protams, dod mūzika, Latvijas cilvēku atbalsts un skaistā iespēja savstarpēji dalīties ar mūsu abu kultūru bagātībām.

Ļoti augstu viņa novērtē iespēju strādāt kopā ar mūsu izcilo diriģentu Māri Sirmo un iepazīt mūsu koru kultūru kopumā. Viņa arī atzīst, ka Latvijas koru skaņa ir atšķirīga no Ukrainas koru skaņas.

Sadarbībā ar Latvijas mūziķiem Oksana Nikitjuka veikusi arī vairākus ierakstus Latvijas radio. To vidū ir ukraiņu komponista Oļega Kivas cikls ar Tarasa Ševčenko dzeju, ierakstīts kopā ar "Sinfonietta Rīga". Oksana to raksturo kā dziļu un krāšņu mūziku, kas ir kā radīta viņa balsij un pilnībā atbilst arī šobrīd no dzimtenes šķirto ukraiņu sajūtām.