Vairāk nekā gadu Latvijā darbojas ukrainietes Olgas restorāns “Green Pumpkin.UA”, tāpat arī jau nepilnu mēnesi ir iespējams apmeklēt arī ukrainietes Irinas kafejnīcu “Smakoliki”. Abas sievietes Ukrainā nestrādāja ēdināšanas nozarē, taču, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, devušās pēc patvēruma uz Latviju, kur arī nolēmušas uzsākt savus uzņēmumus un kaut mazu daļu no Ukrainas piedāvāt Latvijai.

Cik viegli vai grūti ukraiņu bēgļiem ir veidot savus uzņēmumus Latvijā? Par to, kā gāja Olgai un Irinai un ar kādām grūtībām nākas sastapties ukraiņiem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā – plašāk ierakstā.

Rīgas Ziemeļu rajonā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē atrodas neliels, taču visai mājīgs mūsdienu ukraiņu virtuves restorāns “Green Pumpkin.UA” jeb, latviskojot, “Zaļais ķirbis.UA”, kas atvērts 2022. gada oktobrī.

“Tas nebija apzināts lēmums – es tagad atbraukšu un atvēršu restorānu, tā bija notikumu sakritība. Domāju, ka tā bija vēlme parādīt Ukrainu caur ēdienu, caur mūsu virtuvi, un kaut kādā veidā pateikties Latvijas iedzīvotājiem, tos jauki uzņemot, garšīgi pabarojot, un arī tostarp parādot savu valsti – tās iespējas un unikalitāti.”

Tā stāsta restorāna vadītāja Olga Škurko, kas no kara bēgusi jau otro reizi. Pirmā bijusi 2014. gadā, pārbraucot no vienas Ukrainas teritorijas uz citu, taču otrā reize – pirms diviem gadiem, kad, glābjoties no Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, devusies uz Latviju kopā ar savu ģimeni.

Tiesa, Ukrainā Olga nav nodarbojusies restorānu biznesā, bet gan būvniecībā, tirgojot būvmateriālus vairumā. Arī pārējais restorāna kolektīvs, kas sastāv no septiņām ukraiņu sievietēm, devās no Ukrainas bēgļu gaitās uz Latviju, tostarp arī ne visas iepriekš strādājušas ēdināšanas nozarē, – daudzas apmācības uzsākušas līdz ar restorāna atvēršanu, piemēram, restorāna pavāre ir matemātikas un informātikas pasniedzēja.

“Green Pumpkin.UA” jeb “Zaļais ķirbis.UA” nav vienīgais ēdināšanas uzņēmums, ko ukraiņu bēgļi uzsākuši Latvijā.

Jau 20 dienas, Rīgas centrā, netālu no Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcas atvērta neliela, taču ar tikpat mājīgu atmosfēru, kafejnīca “Smakoliki”, kur darbinieku kolektīvs sastāv no četrām sievietēm – kafejnīcas vadītājas, pārdevējas un divām pavārēm, kas Latvijā ieradušās pēc patvēruma, sākoties karam Ukrainā.

Arī šīs kafejnīcas darbinieces Ukrainā nestrādāja ēdināšanas nozarē. Turpina kafejnīcas “Smakoliki” vadītāja Irina Mišarina, kas Ukrainā bija grāmatvede.

“”Smakoliki” ir no vārda “garša”, “izgaršot”, – tas nozīmē just garšu, izjust tieši to garšīgo lietu.”

Pēdējos divus gadus Irina kopā ar savu māsu Latvijā strādāja restorānā par pavārēm, tur esot redzējušas kā viss notiekot “iekšienē”, un tā spontāni nolēmušas, ka mēģinās atvērt pašas savu uzņēmumu. Kā stāsta Irina, māsa esot Dieva dots pavārs, tāpēc lielākoties viss, kas redzams kafejnīcas letē un pieejams ēdienkartē, gatavots tieši māsas rokām.

Nepilna mēneša laikā, kafejnīca guvusi lielu uzmanību un esot visai pieprasīta – to apmeklē kā ukraiņi tā arī latvieši, starp kuriem esot daudz patstāvīgo klientu.