Pēc vairāk nekā divus gadus ilgušām apspriedēm, pašvaldību ministrijas, vietvaru, Saeimas un arī Satversmes tiesas iesaistīšanās šogad spēkā stājās administratīvi teritoriālā reforma. To īstenojot, vairumu pašvaldību apvienoja lielākos novados. Šādu pēc līdzīgiem parametriem virzītu pieeju asi kritizējis arī viens no vairākiem ilggadējiem pašvaldību vadītājem, kuri kopš vasaras darbu pašvaldību sektorā neturpina, – bijušais Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons. 

Skaļi pieteiktā, asi diskutētā un šogad ieviestā administratīvi teritoriālā reforma lika daudzu mazo novadu pārstāvjiem aizstāvēt savas iespējas lielāku pašvaldību ietvarā. Vienlaikus pēc ilgu gadu rosīšanās darbu pašvaldībā neturpināja vairāki vadītāji. Viņu vidū arī Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons. Atskatoties uz izdarīto pašvaldībā, kauna neesot, bet ir lietas, par ko ir žēl.

„Tie 20 gadi tiešām paskrējuši vēja spārniem. Atceros – kā jauns puika 28 gadu vecumā ar vājprātīgu entuziasmu un trakumu ķēros klāt, un es tiešām esmu lepns par padarīto Pāvilostā un Pāvilostas novadā,” stāsta Kristapsons.

Par darbu 20 gadu laikā viņš piemin tikai dažus, bet vērienīgākos projektus – Pāvilostā izbūvēto promenādi, molu pagarināšanu, ūdens saimniecību, atjaunoto Vērgales muižas kompleksu, senlietu krātuvi „Jūras māja” Ziemupē.

Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā iebildis, ka vairs nevarēja startēt no vietējo vēlētāju apvienības rindām un tāpēc nav bijis pierunājams startēt kādas partijas kandidātu sarakstā uz vietu apvienotajā Dienvidkurzemes novadā. Sarunas laikā skaidri jaušams, ka Kristapsons bijis novadu reformas kursa pretinieks jau kopš tās pieteikšanas 2019. gada aprīlī.

Pēc spraigām debatēm novadu reforma noveda līdz 43 vietvarām. Pāvilostas novadu iekļāva prāvajā Dienvidkurzemes novadā. Tā domē 19 deputātu vidū nav neviena Pāvilostas pārstāvja. Kristapsons secina: tā jau varēja paredzēt un diemžēl Pāvilostas novada iedzīvotāji būšot zaudētāji. Piemēram, esot dzirdēts, ka nākamgad vairs nebūšot brīvpusdienu visiem skolēniem līdz 9. klasei, ko Pāvilostas novadā varēja nodrošināt, bet apvienotajā Dienvidkurzemes novadā ne. Nepieciešamību pārstrukturēt pašvaldību darbu Kristapsons nenoliedz, taču ačgārna bijusi finansiāli pašpietiekamas vietvaras apvienošana ar septiņām citām.