"Padomju Savienībā nebija ne seksa, ne bezdarba, ne padibeņu. Ilūzija par bezgrēka sabiedrību tika kultivēta visiem līdzekļiem, arī atbrīvojoties no varai netīkamiem "elementiem" - ubagiem, invalīdiem, dzērājiem, ielasmeitām. Ja ne citādi, tad ar tiesas lēmumu "par parazītisku dzīvesveidu" izraidot tālu no PSRS galvaspilsētām." Tā rakstniece Guna Roze ieved savā romānā "101.kilometrs. Padomju kauna zona".

Šogad aprit pieci gadi kopš grāmatas iznākšanas, Roze ir Nacionālās apvienības deputāte Tukuma domē, jau sarakstījusi vēl divas grāmats, bet atzīst, ka stāsts par Zelmas nepelnīto izsūtīšanu uz Brīdagu Limbažu pusē ir populārākais no visiem.

Stāstu sērijā par iekšējām deportācijām dodamies uz Brīdagu, lai romāna vietas izstaigātu kopā ar rakstnieci.

"Es esmu Guna Roze, rakstniece, kas ir uzrakstījusi romānu «101.kilometrs. Padomju kauna zona». Un šobrīd mēs esam tieši kauna zonā – pie pirmās ēkas, ar ko vispār sākās šī apdzīvotā vieta. Tas ir krogs – zirgu maiņas punkts, jo kādreiz šoseja "VIA Baltica", pa kuru tagad var braukt ar simt kilometriem stundā, neticami, bet gāja garām šeit. Ceļš bija tur, kur tagad nav nekā, tikai zālīte, tas gāja garām krogam uz Pērnavu, bet šeit atpūtās gan pasta zirgi, gan visādi ceļotāji," stāsta Guna Roze.

Brīdaga ir apdzīvota vieta Viļķenes pagastā, Limbažu novada ziemeļrietumos pie robežas ar Salacgrīvas novadu. Turp aizved smilšains zemes ceļš, kura malā vasaras dzīvošanai privātīpašnieku atjaunoto kroga namu nomaina pussagruvušas barakas un noslēdz skats uz bēšīgos toņos krāsotu koka baznīcu ar koši sarkanu jumtu.

"Šī ir tā baznīca, par ko romānā bija epizode, ka no ieslodzītajiem, kas dzīvoja tajās barakās, viens bija mākslinieks, kas zīmēja pornogrāfiskas bildītes. Un viņš viņas, pēc manas versijas, slēpa aiz altāra baznīcas tur, tajā, galā. Man tas likās baigi zīmīgi, jo.. kur noslēpt? Baznīcā. Pornogrāfija un baznīca! Es atceros tiešām no bērnības, ka tajā laikā klejoja ar pildspalvu vai zīmuli zīmētas bildītes, ko pārdeva," turpina Roze.

Brīdagā, kur pašlaik dzīvo pāris cilvēku, bet vairums nonākuši kapos turpat, pie baznīcas, vai izbraukuši, pirms 55 gadiem turieniešu ģimenē aizsākās Gunas Rozes dzīvesgaitas. Tolaik padomju režīms Brīdagu bija noteicis kā vienu no izmitinājuma vietām vairākiem desmitiem Rīgā nevēlamu personu, un viens no viņiem bija Gunas Rozes vectēvs.