Satraukums par kūdras nozares nākotni biedē investorus, informē uzņēmēji. Šobrīd nozarē nav skaidrības par tās nākotni saistībā ar Eiropas plāniem samazināt emisijas, ko rada fosilie resursi. Pagājušajā nedēļā izziņots, ka valstis, kuras piedalīsies emisiju samazināšanā, varēs saņemt finansējumu, lai segtu nozarēs radušos zaudējumus. Kūdras ražotāji norāda, ka satraukumu galvenokārt rada tieši informācijas trūkums. Zemkopības ministrija norāda, ka tas nav vienīgais iemesls.

Kūdras nozare Latvijā ir ar senu vēsturi. To ieguva jau cara laikā kurināšanai, lai taupītu meža resursus. Šobrīd 90% no iegūtās kūdras Latvijā izmanto dārzkopības vajadzībām. Citās valstīs, piemēram, Īrijā, Somijā un Igaunijā, šo resursu lielākoties iegūst enerģētikai jeb siltuma iegūšanai dedzinot. Latvijā saražoto eksportē uz vairāk nekā simts valstīm. Un tas sastāda vairāk nekā trešdaļu no Eiropā pieprasītās dārzkopības kūdras apjoma.

Sižetā izskanējušo komentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.