Studenti mēdz pirkt noslēguma darbus, par tiem maksājot pat vairākus simtus eiro. Taču atvadīšanās no brangām naudas summām un risks, ka varētu izmest no augstskolas, nav vienīgais kavēklis studentiem kļūt negodīgiem. Augstskolām ir pieredze, ka strīds par plaģiātismu, aizved līdz pat tiesai.

Daļu no studiju darbiem, ko studenti paši nav rakstījuši, augstākās mācību iestādes var salīdzinoši viegli atklāt ar speciāli plaģiātisma datorprogrammu. Šīs programmas mācību iestādēm gan izmaksā lielu naudu. Taču gadījumus, kad noslēguma darbu topošajam absolventam uzraksta kāds cits, augstskolām ir grūti atklāt. Tad augstākās mācību iestādes absolvents darba tirgū iesoļo ar viltus diplomu kabatā.

Var nodot pat viens teikums

Rīgas Stradiņa universitātē pērn studēja 9300 studenti. No tiem piecus atskaitīja plaģiātisma dēļ. Universitātei nav ziņu, vai kāds no šiem plaģiātiem bija pirkts. Vienu gadījumu fiksēja Ārvalstu studentu nodaļā, divus Juridiskajā fakultātē un vēl divus Eiropas studiju fakultātē.

Eiropas studiju fakultātes docente Marta Urbāne stāsta, ka problēma ir aktuāla. „Darbu pirkšana ir ļoti specifiska problēma. Ja tajā darbā nav iekšā plaģiāts, tad vienīgais brīdis, kad to var konstatēt - kad to atklāj darba vadītājs vai arī tas tiek atklāts darba aizstāvēšanas laikā. Tā ir tāda specifiska lieta, ko, man šķiet, universitātes pašas nevar ietekmēt, tās nevar kavēt tieši darbu pirkšanu,” uzsver Urbāne.

Latvijas Radio uzrunātās augstskolas visas stāsta, ka ir iegādājušās ļoti kvalitatīvas plaģiātisma kontroles sistēmas. Tāpēc ir pilnīgi drošas, ka spēj atklāt kopētus darbus, pat tad, ja sakritība manīta vienā teikumā.

Savukārt, atklāt tos gadījumus, kad students iesniedzis autentisku darbu, ko nav rakstījis pats, ir daudz grūtāk. Te viss atkarīgs no mācībspēkiem un viņu jautājumiem darba priekšaizstāvēšanas vai pat darba aizstāvēšanas laikā.