Vairāk nekā pusei jeb 60 procentiem iedzīvotāju atvaļinājuma laikā nākas pievērsties darba pienākumu pildīšanai. Tādu ainu rāda bankas "Citadele" veikta aptauja. Vairāk nekā trešdaļa atzinusies, ka atpūtas dienā strādā regulāri, bet puse no tiem ir vadītāji. Latvijas Radio aptaujātie eksperti norāda, ka darbs atvaļinājuma laikā nenāk par labu nedz darba ņēmējam, nedz arī darba devējam, kam atpūtušies strādāji ir produktīvāki un galu galā nenomirst darba vietā.

Bankas "Citadele" aptaujā varbūt labā ziņa ir tā, ka katrs piektais darba jautājumus atvaļinājuma laikā risina tikai izņēmuma kārtā, savukārt nepilna trešdaļa jeb 27 procenti respondentu atzīst, ka atvaļinājuma laikā netiek traucēti. Pilnvērtīgu atpūtu lielākoties bauda jauni cilvēki un fiziska darba darītāji. Tikai divi procenti no aptaujātajiem ir bijuši drosmīgi noraidīt priekšnieka lūgumu pievērsties darbam atvaļinājumā. "Citadeles" valdes loceklis Valters Ābele teic, ka it īpaši kovid laiks attīstījis digitālās lietas, darba jautājumus ļaujot kārtot arī no mājām.

Tiesa, arī senākas un starptautiskas aptaujas rāda līdzīgu ainu, ka ap sešdesmit procentiem iedzīvotāju atvaļinājuma laikā nākas strādāt. Daļa to piekrīt darīt bailēs zaudēt darbu, cits raujas strādāt, jo jūtas neaizstājams, vēl daļa krāj virsstundas un pelna naudu, darba kvalitāti ne vienmēr izvirzot pirmajā plānā. Latvijas Radio uzrunātie eksperti pirmkārt frāžaini piesauc likuma normas, kas atvaļinājumu tiešā veidā liek uzskatīt par atpūtu no darba lietām, kā arī noguruša darbinieka produktivitātes zaudēšanu. Taču Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs vērtē, ka būtu aizsākama plašāka diskusija par darbaspēka pārlieku neizmantošanu.

Gorkšs vērtē, ka lielā daļā gadījumu tieši vadītāji ir tie, kas atvaļinājumu izmanto tikai teorētiski, tāpēc būtisks jautājums darba devēju pusē ir par to, cik ļoti tie sagatavojas atvaļinājuma laikam ar aizvietotājiem gan padotajiem, gan sev.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja vietniece Gita Oškāja norāda uz divām problēmām – daļa darbinieku strādā bez apstājas un krāj atvaļinājuma dienas naudas gūšanai aiziešanas brīdī, bet otri atvaļinājumā dodas formāli.

Oškāja norāda, ka šī problēma ir daudz plašāka par dažiem darbaholiķiem vai vergturiem darba devējiem, jo lielākajā daļā gadījumu strādāšana atvaļinājuma laikā norāda uz nabadzību un valsts vadības nepadarītiem darbiem.