Latvijā ilgi apspriestā ideja kotēt valsts uzņēmumu akcijas biržā drīzumā būs uz valdības darba galda. Ja pat nedaudzu valsts uzņēmumu daļa no akcijām nonāktu biržā, tas būtu liels ieguvums gan kapitāla tirgus, gan ekonomikas attīstībai. Te gan jāpiebilst, ka vismaz sākotnēji biržā kotējamo uzņēmumu saraksts patiesi nav garš. Šim procesam ilgstoši trūcis politiskās gribas. Pirmais uzņēmums, kas varētu nonākt biržā – „airBaltic”, bet kad tur nonāks citi – nav īsti skaidrs. Arī Rīgas pašvaldība atzīst, ka tās uzņēmumi pašlaik nav gatavi tirgot akcijas ar biržas starpniecību.

Kā šis process virzās uz priekšu un vai tas tiešām beidzot sasniegs gaidītos mērķus?

Pērn rudenī izveidotā valdība Evikas Siliņas vadībā ir pirmā, kas uzdevumu valsts un pašvaldības uzņēmumus virzīt kapitāla tirgū ierakstījusi valdības deklarācijā, tātad ir cerība, ka politiķi beidzot ķersies klāt šim jautājumam, kas atlikts jau gadu desmitiem.

Biržā kotējamo uzņēmumu saraksts gan vismaz pašlaik ir īss. Šim solim vistuvāk ir nacionālā aviokompānija „airBaltic”. Tālākā, vēl nezināmā nākotnē kotēt biržā varētu arī telekomunikāciju uzņēmumus „Tet” un „LMT”. Tāpat arī nesen dibināto „Latvenergo” un „Latvijas valsts mežu” pārvaldīto uzņēmumu „Latvijas vēja parki”. Tiekot izskatīts arī variants, ka šī uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs būtu „Latvenergo”.

„Latvijas vēja parku” iesaisti akciju tirgos uztver kā loģisku soli papildu kapitāla piesaistei atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstībai. Tam līdzīgs modelis darbojas Igaunijā, kur energouzņēmuma „Enefit” meitas uzņēmums ”Enefit Green” akcijas veiksmīgi tirgo Baltijas biržā. Bet – vai potenciālo biržas dalībnieku Latvijā varēja būt vairāk?