Asas diskusijas radījusi valdības vēlme no nākamā gada 1. janvāra nesaglabāt samazināto 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem. PVN ir viegli iekasējams, jo to samaksā katrs pircējs un, rēķinot budžeta ieņēmumus ar excel tabulas palīdzību, ieguvums budžetā būtu 30 miljoni eiro gadā. Lauksaimnieku pārstāvji uzsver, ka samazinātais PVN ne tikai ļāvis samazināt cenas, bet, daudz svarīgāk, ļāvis arī apkarot ēnu ekonomiku, ar ko valsts neveiksmīgi cīnījās jau kopš 90. gadiem.

Uldis Jaunzems ir Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, pārstāv vairumtirgotāju bāzes un vērtē, ka samazinātā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem līdz šim bijis efektīvs līdzeklis cīņā ar ēnu ekonomiku.

Biedrības „Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš stāsta, ka nozarē jau līdz šim trūcis naudas investīcijām, bet samazinātās PVN likmes atcelšana liks domāt, vai audzēt augļus un dārzeņus vispār atmaksāsies.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas un fakultātes lektore Līga Leitāne vērtē, ka pievienotās vērtības nodokļa lielums vistiešākajā veidā ietekmē katru pircēju. Tieši tāpēc daudzās Eiropas valstīs PVN likme pārtikai ir samazināta.

Valdība nozarei piedāvā 3 miljonus eiro investīcijām. Biedrības „Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš stāsta, ka Latvijā ir 500 saimniecības, kas maksā nodokļus, ar 8000 ha augļu dārzu un 3000 ha dārzeņu. Lai ražošanu saglabātu, ar 3 miljoniem būs par maz, bet, ņemot vērā klimata pārmaiņas pasaulē, Latvijai augļu un dārzeņu audzēšanā varētu būt lielas perspektīvas.