Valda Grēviņa grāmata "Lapas lido, lapas skan" (1946) drīz pēc tās iznākšanas tika izņemta no apgrozības un aizliegta.

Dzirdēts, ka Valdi Grēviņu (1895-1968) dēvē par "skumjāko latviešu dzejnieku". Tam lielā mērā var piekrist, taču skumjas šajā gadījumā ir vēl niansētākas un daudzdabīgākas, nekā citu Latvijas pirms- un pēckara laika dzejnieku rindās salasāmās. Grēviņš bijis arī Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, 12 gadus nostrādājis bankā, draudzējies ar Eduardu Smiļģi un citiem pirmās brīvvalsts laika kultūras cilvēkiem.

Taču Padomju okupācija izdara savas lietišķās korekcijas. 1951. gadā Grēviņu arestē un deportē uz Irkutsku. Par laimi, šis ir stāsts par atgriešanos - seko darbs pie dažādiem dramatizējumiem Dailes teātrī  un Šekspīra, Šillera, Šova un citu pasaules literatūras klasiķu tulkojumiem.