Vidēji mazākumtautību skolās valsts valodu nepietiekamā līmenī zina 10-30% skolotāju, tā pārbaudēs secinājis Valsts valodas centrs. Tomēr situācija šajās izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīga – ir skolas, kurās pāreja uz mācībām valsts valodā jau notiek, tikmēr citviet latviešu valodu nezina un karu Ukrainā sauc par specoperāciju.

Protams, runāt latviski bija gandrīz neiespējami, jo neviens mani nesaprata. Un tad es viņiem teicu – vai tiešām jūs nesaprotat? Ņet.

Tā ir bijušās Augstākās padomes deputātes Veltas Čebotarenokas balss. Šobrīd viņa vada 4.maija Deklarācijas klubu un bieži dodas uz skolām runāt par Latvijas vēstures svarīgākajiem pieturpunktiem, piemēram, okupāciju un neatkarības atjaunošanu. Iepriekš dzirdētais fragments ir atstāsts no notikumiem kādā mazākumtautību skolā, kurā mācības valsts valodā visticamāk notiek vien uz papīra. Čebotarenoka Latvijas Radio atzīst, ka šādas skolas joprojām ir. Taču tuvāko gadu laikā valstī plāno situāciju mainīt ieviešot izglītību tikai valsts valodā. Kā to plāno paveikt?

Mazākumtautību valodā šobrīd pamatizglītības programmu Latvijā apgūst vairāk nekā 45 tūkstoši skolēnu. Tas nozīmē, ka 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – 80% apmērā. Bet vidusskolā ir jāmācās valsts valodā. Šā gada jūnijā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājuma valdībā pieņēma lēmumu īstenot pāreju uz mācībām valsts valodā arī pamatizglītības pakāpē. To ieviesīs pakāpeniski, līdzīgi kā jauno saturu – ar 2023.gada 1.septembri tikai valsts valodā mācīsies 1., 4.un 7.klasē, un ar katru mācību gadu pievienosies jaunas klašu grupas līdz pāreja būs veikta pilnībā. Mazākumtautību skolās par plānoto pāreju viedoklis ir dažāds. Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļūkins kopumā pāreju atbalsta, taču uzskata, ka to šobrīd plāno veikt nepārdomāti.

Arī Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā pāreju atbalsta. Šajā skolā divās valodās mācās 1.-6.klašu skolēni, bet no septītās klases visi mācās latviski. Direktors Romans Alijevs uzskata, ka mazākumtautību programmu izveide jau sākotnēji nebija laba ideja. Tā veicinājusi skolēnu segregāciju un neveicina krievvalodīgo iekļaušanu sabiedrībā, jo nav noslēpums, ka daudzviet skolēni valsts valodu augstā līmenī tā arī neiemācās.

Taisnība, ka daļai pedagogu Latvijā ir problēmas ar valsts valodas zināšanām. Līdz ar to – mācīt priekšmetu latviski ir teju neiespējami. Tas zināms arī Izglītības un zinātnes ministrijā.