Šodien, 27. novembrī, Latvijā un citviet pasaulē tiešsaistē jau septīto reizi norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. „Tas ir ļoti jauks veids, kā vienot visus valodas lietotājus,” teic valodniece, Rīgas Stradiņa universitātes docente Dite Liepa. Viņa norāda, ka arī pati ik gadu raksta šo diktātu un bez kļūdām neiztiek. Valoda ir jākopj, jo tā attīstās, un dzimtās valodas prasmes var pilnveidot visu mūžu.

Linda Spundiņa: Kādas ir jūsu attiecības ar latviešu valodu, un kā jūs nolēmāt kļūt par valodnieci?

Dite Liepa: Es domāju, ka tā jau neviens cilvēks nenolemj, ka viņš kļūs par valodnieku. Bija tāds likteņa pavērsiens, ka es sapratu – varu skaidrot, varu mācīt, un man tam pietiek pacietības. Un arī pašai ir vēlēšanās to zināt un izprast. Varbūt tas arī ir mudinājis nodot to citiem. Attiecības ar latviešu valodu ir visciešākās – joprojām esmu ierindā, joprojām mācu latviešu valodu un ar to saistītos mācību priekšmetus. Patlaban visvairāk Rīgas Stradiņa universitātē.

Es arī piederu pie tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka arī dzimto valodu un dzimtās valodas prasmes var pilnveidot visu mūžu. Nav tā, ka mēs tikai mācāmies svešvalodu.

Ļoti bieži sabiedrībā ir tāds priekšstats, sevišķi jauniešiem, ka – ko gan es jaunu varu latviešu valodā iemācīties. Es jau to esmu apguvis skolas laikā. Taču skolas laikā parasti mēs apgūstam to pareizuma līmeni, savukārt meistarību mēs varam pilnīgot visu mūžu.

Latviešu valodu arī vajag mācīties, jo nepārtraukti ir kādas jaunas atziņas, jauni vārdi, jaunas nostādnes. Tāpat parādās arī jauni virzieni, piemēram, tagad ļoti daudz mēs runājam par latviešu valodu sociālās tīklošanās vietnēs, par iekļaujošo latviešu valodu. Tāpat tagad aktuāla ir kļuvusi vieglā valodā un vienkāršā valoda – kā tekstus latviešu valodā varētu pasniegt pielāgotā veidā, lai latviešu valoda būtu vēl tuvāka un saprotamāka visiem iedzīvotājiem. Tajā skaitā arī ārzemniekiem, kas apgūst latviešu valodu.