Saeimas deputāti tuvojas nākamā gada valsts budžeta skatīšanai galīgajā lasījumā. Saeimas Finanšu un budžeta ( nodokļu) komisijas deputāti šonedēļ izskata deputātu iesniegtos priekšlikumus, bet plenārsēdē darbu ar budžetu sāks nākamnedēļ. Galvenos akcentus nākamā gada budžetā un vērtējumus par tiem apkopoja Jānis Kincis.

Covid-19 pandēmijas krīzi papildinājusi migrantu krīze uz robežas ar Baltkrieviju un straujais energoresursu cenu kāpums. Tas rada neziņu par budžeta plānu pildīšanos, bet prognožu izteikšanu par ekonomikas attīstību padara īpaši sarežģītu. Ne pirmo gadu budžeta kontekstā galveno prioritāšu vidū ir veselības aprūpes lauciņš. Latvijas Radio jau vēstīja, ka šai jomai paredzēti vairāk nekā pusotrs miljards eiro. Paredzēts sakārtot darba samaksas jautājumu tā saucamajiem maksas rezidentiem slimnīcās, ieplānoti papildus līdzekļi onkoloģisko slimību ārstēšanai, aprīkojuma un medikamentu iegādei. Naudas nepietiks mediķu algu modeļa izstrādei. Nākamajā gadā mediķu algu palielināšanai paredzēti 43 miljoni eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā aprēķinājusi mediķu arodbiedrība. Saeimas opozīcijā esošie deputāti ar priekšlikumiem prasījuši tomēr to nodrošināt.

Nākamā gada budžetā solīts algu pieaugums arī pedagogiem, iekšlietu dienestu, sociālās aprūpes darbiniekiem. Zinātnes jomas pamatbudžetā paredzēts finansējuma pieaugums par 32%, Dziesmu un deju svētku sagatavošanai nākamgad rezervēti 4 miljoni eiro. Pašvaldībām būs iespējas aizņemties projektu īstenošanai. Turpināsies arī vietējas nozīmes ceļu atjaunošana. Nākamgad paredzēts daļēji atjaunot Valsts policijas nomāto spēkratu parku, kā arī nomainīt vecākos ugunsdzēsēju auto. Nodokļu jomā neapliekamo minimumu pensionāriem un strādājošajiem palielinās 1. janvārī līdz 350 eiro, bet 1. jūlijā – līdz 500 eiro. Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja Egila Baldzēna domām, būtu vajadzējis arī pakāpeniski kāpināt minimālo algu, kas Lietuvā un Igaunijā ir augstāka jau pašlaik, bet nākamgad starpība pieaugs.

Arī darba devēju organizācijas vēlas iesaistīties nodokļu sistēmas konkurētspējas veicināšanā, paredzot arī celt minimālo algu. Latvijā tā pašlaik ir 500 eiro, Igaunijā 584, Lietuvā virs 600 eiro. Darba grupa pirmos priekšlikumus nodokļu konkurētspējas veicināšanai sagatavos līdz 1. februārim.

Tikmēr Covid-19 apkarošanas pasākumiem veselības aprūpes jomā prasīti 150 miljoni eiro. Nozares ministrija šo naudu pieprasīs pēc faktiskajiem izdevumiem, tādēļ pašlaik tā budžeta plānā nav iekļauta. Vērtējot Covid-19 diktētos sarežģījumus, budžeta projektu atzinīgi novērtē Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Padome norāda uz inflācijas riskiem, jo Covid-19 dēļ papildus tēriņu robežas var kļūt pārāk izplūdušas. To apliecina šogad redzētais, ka bija plānots budžeta deficīts zem 4%, bet tagad tas ir tuvu 9%.

Pirms galīgā lasījuma koalīcija pēc ilgāka laika paredzējusi teju 2 miljonus eiro tā saucamajām deputātu kvotām. Nenoliedzot vairuma sasniedzamo mērķu nozīmīgumu, šādu praksi sadalīt naudu pēc deputātu ieskatiem konkrētiem projektiem un biedrībām kritizē Valsts kontrole. Vienlaikus atbildīgā komisija no budžeta izņēmusi atsevišķus ieplānotos pasākumus, piemēram, Rīgas pils Svētku zāles flīģeļa iegādei paredzēto finansējumu pārvirzīs līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā budžeta plānus vēl var ietekmēt neziņa par tuvāko laiku notikumiem, atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Pērn budžetā iesniegto priekšlikumu apspriešanai Saeimā bija vajadzīgas astoņas dienas. Šogad Saeimas plenārsēdēs budžeta projektu galīgajā lasījumā skatīs no 15. novembra. Sākotnējais plāns paredz šo darbu paveikt līdz valsts svētkiem.