Foto: Inga Ozola/ Latvijas Radio
00:00
  • 00:00 / 04:47
Valsts ceļu atjaunošanā strādnieku pietiek arī bez karteļa dalībniekiem04:47


Ceļu būvnieku karteļa atklāšana neietekmē šīs sezonas darbus valsts ceļos, kur aptuveni 65 objektos atjauno segumu. Tā apgalvo uzņēmums «Latvijas valsts ceļi», kas brauktuvju sakārtošanai šogad tērē ap trīssimt miljoniem eiro. Pašlaik arī pietiekot strādnieku, kā arī apstājies pērn īpaši vērotais darbu sadārdzināšanās process. Cenu krituma laikā ceļdariem gan pagaidām vēl neprasa samazināt tēriņus.

Valsts ceļu tīklā būvdarbi patlaban notiek 78 posmos, un vismaz sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada līdz pat stundai. Pašlaik ceļu būvē ir intensīvākais laiks, turklāt atšķirībā no citām nozarēm par labu nācis ilgstošais sausums. Noslēdzas arī vairums lielāko valsts iepirkumu, un uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" valdes loceklis Gundars Kains vērtē, ka četri pieci pretendenti uz katru konkursu ir labs rādītājs.

Izejmateriāli ir pieejami, un arī strādnieku pietiek. Tā savukārt apgalvo biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš.

Tikmēr bez darba vismaz "Latvijas valsts ceļu" objektos šosezon ir palikusi trijotne, kas aizņēma trešo daļu no visa ceļu būves tirgus un ko konkurences uzraugi pieķēra karteļa organizēšanā, sadalot publiskos iepirkumus un sarunājot cenas. Mazāko sodu – virs piecsimt tūkstošiem eiro – saņēmusī kompānija "Strabag" īsteno bankrota procedūru, ar vienu miljonu eiro sodītā akciju sabiedrība "Ceļu pārvalde" aptuveni vienu miljonu nu jau ir parādā valstij nodokļos un sākusi tiesiskās aizsardzības procesu, savukārt uzņēmums "A.C.B.", kas saskaņā ar Konkurences padomes izpētīto bija galvenais nelikumību organizators un tika pie trīs miljonu eiro soda, darbu turpina. Taču ne valsts ceļos, saka Gundars Kains.

No valsts kases malā pabīdītais "A.C.B." darbu atradis, piemēram, pašvaldībās, sevišķi Rīgas domē. Iepirkumu uzraudzības biroja lapā ir redzams, ka neilgi pirms Konkurences padomes publiskotās informācijas "A.C.B." tikusi pie vairāk nekā 20 miljonu eiro līguma ar kapitālsabiedrību «Rīgas ūdens», kam pēc cauruļu nomaiņas vajadzīgi ceļdaru pakalpojumi. Savukārt uzņēmums «Rīgas satiksme» pavasarī šo kompāniju nolīga ap desmit miljonu eiro iepirkumā, lai 5. tramvaja maršrutu pielāgotu zemās grīdas braucamajiem. "A.C.B." finanšu dati rāda ap 75 miljonu eiro gada apgrozījumu un vairāk nekā 400 darbinieku kolektīvu. Andris Bērziņš no biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" domā, ka kartelī iesaistītie ar sodu būs dabūjuši mācību gan sev, gan citiem.

Un vēl viens aspekts – pēc ģeopolitiskās situācijas izraisītā būtiskā cenu kāpuma, kas pērn sadārdzināja jau pusceļā esošos ceļu darbus, "Latvijas valsts ceļi" nākamajos līgumos iekļāva punktu, ko paši būvnieki sauc par abpus griezīgu zobenu – proti, ka cenu mazinājuma laikā arī prasīs pārskatīt līgumcenas. Taču uzņēmumā norādīja, ka tāds laiks ceļu būvē pagaidām vēl nav iestājies.