Šonedēļ ekspluatācijā nodots Valmieras teātris, kura atjaunošanā ieguldīti 16 miljoni eiro, galvenokārt Eiropas un valsts naudas. Savukārt nule kā valdība lēmusi Valmieras teātra pērnā gada peļņas daļu novirzīt paša teātra materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Kāds ekonomiski bija pērnais gads valsts dotētajiem teātriem un kāds tas izskatās pirms jaunās sezonas sākuma?

Šī nedēļa sākās ar priecīgu ziņu – Valmieras drāmas teātris beidzot nodots ekspluatācijā un 23. augustā skatītāji teātra Apaļajā zālē varēs redzēt pirmo šīs sezona izrādi. Teātra modernizācija ilga trīs gadus, un tagad beidzot viss kolektīvs būs vienuviet. Tiesa, dažas izrādes teātris turpinās spēlēt arī „Kurtuvē”.

Tagad priekšā gan Jaunās, gan Lielās zāles iekārtošana. Neskatoties uz remontdarbiem un piesardzīgo plānošanu, pagājušais gads teātrim bijis labs – apgrozījums pieaudzis par 32 %, sasniedzot 841 tūkstoti eiro. Teātra direktore Evita Ašeradena saka paldies visiem skatītājiem, īpaši tiem, kuri mēro tālu ceļu uz Valmieru. Viņa sagaida, ka jaunā sezona būs izdevusies.

Iepriekšējo gadu kā ļoti labu vērtē arī Dailes teātra direktors Juris Žagars. Dailes teātris jau sācis darbus pie Mazās zāles rekonstrukcijas un pēc tās pabeigšanas nākamā gada pavasarī būšot vairāki ieguvumi.

Valsts dotācija teātrim ir ap 40 %, bet 60 % tas nopelna pats, tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi, cik ekonomiski pamatoti tiek strādāts. Žagars uzsver – nav nekādu indikāciju, lai nākamgad teātra ieņēmumu sadaļa mazinātos. Jau tagad biļetes uz vairākām izrādēm ir izpirktas. Dailes teātrim šim gadam piešķirta gandrīz četru miljonu valsts dotācija, savukārt pašu ieņēmumi šogad plānoti 4,1 miljons eiro.

Izvētot valsts dotēto teātru iepriekšējā gada un šī gada sākuma rezultātus, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš ir lakonisks – gads bijis labs.

Tikmēr Liepājas pašvaldības dotētais Liepājas teātris pērno gadu pabeidza ar nepilnu miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš. Teātra valdes locekle Eva Ciekurze atzīst – veiksmīgu sakritību dēļ iepriekšējā sezona teātrim bijusi laba, taču tas esot mānīgi, skatoties ilgtermiņā.

„Iemesls ir iepriekš zināmais – tas, ka Liepājas teātris ir ārpus valsts finansējuma sistēmas lielajiem repertuāra teātriem. Mēs kā vienīgais ārpus šīs sistēmas saņemam būtiski mazāku dotāciju, ko mums dod Liepājas pašvaldība nekā līdzvērtīgi teātri, ko finansē valsts.”

Risinājums esot tikai viens – Liepājas teātrim, kurš nodrošina mākslas pieejamību novadā, būtu jāsaņem citiem reģionu teātriem līdzvērtīga dotācija.

Uz jautājumu, kādu Liepājas teātris redz savu infrastruktūras attīstību, Ciekurze atbild – ļoti daudz nezināmo. Labā ziņa – tagad izsludināts metu konkurss Liepājas teātra mazajai zālei, ko varētu būvēt par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.