Inovāciju attīstība Latvijā lielā mērā ir atkarīga no ES fondu finansējuma. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (no 2014 līdz 2020 gadam) inovāciju atbalsta pasākumiem Latvijā izmantoti 681 miljoni eiro, taču sasniegt inovāciju politikas noteiktos mērķus – uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti – nav izdevies. Pie tāda secinājuma nonākuši Valsts kontroles pārstāvji, kas veikuši revīziju un šonedēļ rīkoja ekspertu diskusiju par to, kā uzlabot inovāciju politiku.

Lai gan Latvijā inovāciju attīstībai tiek piedāvāts krietni plašāks atbalsts nekā Horvātijā, Slovākijā, Polijā un Čehijā, tomēr Latvija atpaliek ne tikai no vidējā ES līmeņa, bet arī no Lietuvas un Igaunijas. Stāsta Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Jaunuzņēmumu asociācijas valdes locekle un RTU Inovāciju prorektore Liene Briede vērtē, ka jaunuzņēmumiem tiek piedāvāti daudz un dažādi atbalsta pasākumi, bet vai tie risina tos jautājumus, kas aktuāli tieši jaunuzņēmumiem?

LDDK nodokļu eksperts Jānis Hermanis vērtē, ka investīciju klimats pēdējos gados ir pasliktinājies tieši ģeopolitisko apstākļu dēļ.

Valsts kontrole devusi vairākus ieteikumus inovāciju veicināšanā iesaistītajām iestādēm - Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai, kas jāīsteno līdz 2027. gadam. Piemēram, ministrijām savlaicīgāk jāizstrādā noteikumi ES fondu finansētu pasākumu īstenošanai, lai neradītu atbalsta pasākumu pārtraukumus uzņēmumiem un zinātniekiem. Kopumā jāmazina arī atkarība no ES finansējuma.