„Valsts nekustamie īpašumi” pašlaik īsteno attīstības projektus vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā. Pēdējā laikā visskaļāk izskanējusi līguma laušana ar Jaunā Rīgas teātra pārbūves veicējiem – uzņēmumu „Rere būve 1”. Kāda situācija pašlaik ir ar citām kultūras būvēm, kas veido ceturto daļu no visiem VNĪ apsaimniekotajiem īpašumiem? Kas izrādījis interesi par Stūra māju un kad beidzot būs pabeigts Rīgas pils remonts? Par šiem un citiem jautājumiem sarunā „Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Saskaņā ar līguma uzteikumu JRT projektā, pašreizējiem būvniekiem – „Rere būve 1” – būvlaukums jāpamet 10 darba dienu laikā pēc līguma laušanas 23.jūlijā. Gala termiņš pienāks jau otrdien, 6.augustā. Būvnieki „Delfi TV” diskusijā ar Jāni Domburu lika noprast, ka labprātīgi būvlaukumu neatstās, jo uzteikumu uzskata par nepamatotu. Līdzīga situācija pirms trim gadiem izveidojās, laužot līgumu ar JRT pagaidu māju – Tabakas fabrikas – pārbūves veicējiem „RBSSKALS būvvadība”.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna gan cer, ka līdz tam nenonāks. „Līgumā ir noteikta procedūra, kā tas notiek. Gan, ja būvnieks pats pamet būvlaukumu, gan, ja nepamet,” viņš skaidro. Ja būvnieks izvēlēsies otro, „informēsim, liksim savu apsardzi, pārņemsim ar aktu vienpusējā kārtā”.

Par spīti nedienām ar līdzšinējo būvnieku, VNĪ joprojām cer, ka JRT savā vēsturiskajā mājvietā varēs atgriezties jau 2022.gada vasarā. Jau šomēnes tiks sludināts jauns iepirkums.

VNĪ rēķinās, ka sekos tiesu darbi, taču uzskata, ka viņu argumentācija ir gana spēcīga, lai pārliecinātu tiesu. Uz jautājumu, kas notiks, ja tiesa tomēr rīkosies līdzīgi kā Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā un aizliegs VNĪ slēgt līgumu ar citu būvnieku, Vārna atbild: „Skatīsimies. Bet mēs neticam, ka tas varētu notikt. (..) Manuprāt, tas ir nesamērīgs juridisks piemērojums pret valsti.”

Ar vēl vienu „Rere grupas” uzņēmumu – „Rere meistari 1” – VNĪ sadarbojas citā lielā projektā – Pulka ielas muzeju krātuvju kompleksa izbūvē. Tas jāpabeidz jau līdz 1.septembrim. „Arī tur ir problēmas ar darbu kvalitāti. Mēs esam nosūtījuši savu būvuzraugu paralēli noalgotajam būvuzraugam. Tika veikta izpēte, atrasti vairāki, es pat teiktu, daudz pārkāpumu. Bet pašlaik objektā strādā vairāk par 200 cilvēku un būvnieks ir apņēmības pilns izpildīt termiņus. Nekas pagaidām neliecina, ka objekts nebūtu drošs,” uzsver Vārna.

Uz jautājumu, vai līdzīgas problēmas kā ar „Rere grupas” uzņēmumiem VNĪ ir arī sadarbībā ar citiem būvniekiem, uzņēmuma vadītājs atbild: „Kā jūs noprotat, mēs ar tādiem paziņojumiem par citiem būvniekiem neesam nekur gājuši. Nekādu citu problēmu mums pašlaik nav.”

Jūlija beigās bez rezultātiem beidzās nomas tiesību izsole VNĪ apsaimniekotajā Tetera namā jeb Stūra mājā, kas kopš Valsts Policijas aiziešanas 2008.gadā stāv tukša. Darbojas tikai Okupācijas muzeja ekspozīcija ēkas pirmajā stāvā un pagrabos, kam piešķirts vēsturiska notikuma vietas statuss. Andris Vārna gan norāda – interese bijusi gana liela, traucējis tikai īsais pieteikšanās termiņš.

„Pārsvarā tās bija kompānijas, kas saistītas ar viesnīcu biznesu. Bet tas laiks, ko mēs devām no brīža, kad pieteicām izsoli, bija pārāk īss, lai uzņēmēji spētu saskaņot investīcijas ar saviem finansētājiem, savu vadību. Tāpēc esam pieņēmuši lēmumu, pirmkārt, samazināt nomas maksu par 20%, kas palielinātu pretendentu loku, un, otrkārt, pagarināt termiņu līdz gada beigām, kad būs nākamā izsole,” atklāj Vārna.

Viņš sola, ka viesnīcnieki respektēs muzeju pirmajā stāvā. „Viņi norāda, ka, protams, būtu vieglāk, ja [ierobežojumu 1.stāvam nebūtu, bet viņi ar to rēķinās. Mēs esam pateikuši, ka muzejs tur ir un paliks,” uzsver VNĪ vadītājs. Investoriem būšot arī rūpīgi jāattiecas pret visas ēkas vēsturisko mantojumu. „Tas ir vēstures piemineklis, un, kad tiks veikti [iekštelpu pielāgošanas] darbi, izpēte tiks veikta. Tas noteikti tiks ņemts vērā,” viņš uzsver.