Gatavojoties labdarības maratonam “Dod Pieci!”, turpinām runāt par vardarbības dažādām sejām. Šodien stāsts par vardarbību pret senioriem. Kopš augusta, kad policijai, izsaukumā konstatējot vardarbību ģimenē, jāaizpilda speciāls ziņojums un tas jānodod citiem dienestiem, ir kļuvis skaidrs, ka seniori ir visnotaļ liela cietušo grupa. Piemēram, Rīgā pirmajos trīs mēnešos*, kopš anketa ir ieviesta, 86 no 233 ziņojumiem bijuši saistīti ar vardarbību pret senioriem. Šiem cilvēkiem ģimenē ciešot ir jāizvēlas – palikt agresīvajā vidē vai doties uz sociālās aprūpes centru.

78 gadus veco kundzi sauksim par Viju. Viņa vēlējās palikt anonīma, tādēļ ir mainīta viņas balss un arī vārds. Vija jau divus gadus dzīvo kādā pansionātā. Pirms tam viņa četrus mēnešus pavadīja patversmē, bet tur nonāca, kad pēc 10 gadus ilgušas vardarbības pret sirmo kundzi, kādā vakarā pie viņas kārtējo reizi ieradās mazdēls. Pa mazdēlam piederošā dzīvokļa durvīm sākumā izmeta Vijas somu ar dažiem dokumentiem un tad kāpņu telpā izlika pašu Viju.

Agresija bijusi ilgstoša, bet īpaši izteikti sākusies, kad kundze pirms vairākiem gadiem sev piederošo dzīvokli pārrakstīja meitai. Viņa bijusi dažādas agresijas veicēja un mazdēls sākotnēji omi pat it kā aizstāvējis. Tad kļuvis neitrālāks un beigās jau pats sācis uzbrukt. Meita aizbraukusi uz ārzemēm un par saimnieku dzīvoklī palicis tieši mazdēls. Par to, ka ome var dzīvot sev reiz piederējušajā īpašumā, prasījis 150 eiro īres maksu. Par to pienākusies viena istaba, bet otra aizslēgta. Vijas istabā ievietota kamera. Tas esot darīts, lai redzētu ar ko Vija nodarbojas. Bet no dzīvokļa Viju izmeta reizē, kad prasītajā laikā viņa nav varējusi samaksāt īres maksu, solot to izdarīt pēc dažām dienām.

Šobrīd Vija pansionātā jūtas salīdzinoši labāk, tomēr aizmirsusi vardarbību viņa nav.

Vardarbība pret senioriem ir problēma par kuru ļoti maz runā. Tāda pieredze ir sociālās aprūpes centra „Mežciems” direktorei Solvitai Rudovičai. Ģimenes vardarbība mēdz turpināties arī aprūpes iestādē. Un to ir grūti apturēt, jo palīdzēt var tikai, ja cilvēks to lūdz vai ļauj.

Valsts policijas dienesta koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Valaine skaidro – deviņu mēnešu laikā no 360 pieņemtajiem lēmumiem par nošķiršanu, 16 gadījumos no pilngadīgiem bērniem ir cietuši vecāki, savukārt 2 procentos gadījumu no pilngadīgiem mazbērniem ir cietuši vecvecāki.

Visbiežāk cieš sieviete gados no dēla vai mazdēla, tomēr mēdzot būt arī citādi gadījumi, kad, piemēram, varmāka ir mazmeita, bet cietušais ir vectēvs. Bieži vardarbība notiek tieši pensijas dienās – tā var būt iebiedēšana vai, piemēram, fiziska vardarbība. Tikmēr Rīgas domes labklājības departamentā teju visās vardarbības situācijās pret senioriem un ne tikai novērojuši kopsakarību – alkohols, stāta Rīgas sociālā dienesta vadītāja vietniece Marina Fiļipova.

*no 8. augusta līdz 13. novembrim