Sabiedrisko mediju uzraugs izstrādājis jaunu pieeju, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzrunā mazākumtautības, lai tās labāk sasniegtu. Viena no prioritātēm būs proporcionāla pieeja mazākumtautību valodu izmantojumā sabiedrisko mediju satura veidošanā vienotās informatīvās telpas ietvaros. Latvijas Radio vadība norāda, ka pagaidām nav skaidrības, ko tas nozīmē, jo par šo jautājumu nav bijušas diskusijas. Tāpat valda neizpratne, kāpēc Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noslepenojusi monitoringa pārbaudes ziņojumu.

Nacionālajā drošības koncepcijā ietverts nosacījums, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju saturs jāveido tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzskata, ka tas neesot burtiski izpildāms. Kāpēc? Padomes ieskatā, šīs normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes pārkāpuma risku. Tas nozīmē, ka tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tostarp, krievu, romu, ebreju, baltkrievu.

Tajā pašā laikā mediju uzraugs norāda, ka ir īstenojams Nacionālās drošības koncepcijas mērķis nodrošināt to, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā un patērē vienotu saturu, tādējādi pārtraucot sabiedrības šķelšanu. Par jauno redzējumus stāsta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane:

„Tas, ko mēs pasakām ar jauno pieeju – divvalodībai, divkopienu sabiedrības veicināšanai, kas šobrīd ir sabiedriskajos medijos – rus.lsm veidolā, gan LR4 – tam ir jābeidzas. Lai visām mazākumtautībām nodrošinātu un tas nav arī tik ātri un vienkārši izdarāms, bet jebkurā gadījumā tas pamats ir, ka krievu valodai nav līdzvērtīga statusa latviešu valodai sabiedriskajos medijos. Tai ir statuss kā mazākumtautībām un tad jāskatās, kas ir tie formāti, kādos kanālos, pakalpojumos, programmās.”

Mediju uzrauga jaunais redzējums, kā Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzrunā mazākumtautības, paredz vairākas prioritātes un Sanita Upleja-Jegermane uzskata, ka tās visas jāskata kopumā. To vidū ir gan Latgales kā etniski un kulturāli daudzveidīga un valsts ārējai drošībai īpašu reģionu, gan mazākumtautību bērnu un jauniešu integrāciju latviskajā kultūrtelpā, gan kopējās mazākumtautības auditorijas daļas nezaudēšanu.

Viena no prioritātēm – ieviest proporcionālu mazākumtautību valodu lietojumu un mazākumtautību platformās adaptēt saturu no latviešu valodas