Eiropas Savienībā jau ilgstoši pastāv domstarpības par Izraēlas un palestīniešu konfliktu. Un tagad, lai gan dalībvalstis bijušas vienotas, nosodot sestdien notikušo palestīniešu kaujinieku uzbrukumu Izraēlai, šīs domstarpības izgaismojušās saistībā ar palīdzības sniegšanu palestīniešiem. Kamēr Brisele nedz attīstības, nedz humāno palīdzības plūsmu pagaidām tomēr neplāno pārtraukt, dalībvalstu viedokļi ir atšķirīgi.

Pārsteigumu un kritiku Eiropas Savienības dalībvalstīs nedēļas sākumā raisīja paplašināšanās komisāra, ungāra Olivēra Vārhelji paziņojums, ka Eiropas Komisija pārskata visu palestīniešiem sniegto attīstības palīdzību 691 miljona eiro apmērā, un visi maksājumi nekavējoties tiekot apturēti. Tiesa, dienu vēlāk, bloka ārkārtas ārlietu ministru sanāksmē valstis tomēr vienojās, ka Briseles palīdzību ir nepieciešams turpināt. Šo Briseles soli atzinīgi novērtēja ASV. Kādēļ pirms tam ungāru komisārs nāca klajā ar paziņojumu par maksājumu apturēšanu, konkrēti nav izskaidrots. Taču Vārhelji jau ilgu laiku kritizējis dažādus Eiropas Savienības palīdzības Palestīnai aspektus.

Eiropa ir viens no galvenajiem palīdzības avotiem Izraēlas okupētajām palestīniešu teritorijām. Attīstības palīdzības un humānās palīdzības budžeti ir nodalīti.

Attīstības palīdzībā lielākā daļa Eiropas Savienības līdzekļu rezervēta Palestīnas pašpārvaldei, kas pārvalda dažus okupētā Rietumkrasta apgabalus. Vēl februārī Eiropas Savienība paziņoja, ka tā nosūtīs 296 miljonus eiro lielu finansiālo palīdzību, lai palīdzētu segt Palestīnas pašpārvaldes izdevumus, piemēram, infrastruktūras projektus un ierēdņu algas. Kopumā laikā no 2021. līdz 2024.gadam Brisele apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu līdz vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā.

Humāno palīdzību Eiropas Savienība palestīniešiem sniedz kopš 2000.gada. Tā sniedz atbalstu caur Eiropas Komisijas Humānās palīdzības departamentu un ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju. Tas tiek darīts arī caur Eiropas civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju departamentu, kurš kopš 2000.gada ir sniedzis humāno palīdzību palestīniešiem Gazas joslā un Rietumkrastā 700 miljonu eiro apmērā.

Nedz attīstības palīdzība, nedz humānā palīdzība no Briseles pārtraukta netiks. Taču dalībvalstu viedokļos vērojamas atšķirības. Francija, kas iebilst Briseles palīdzības apturēšanai, pērn ar ANO starpniecību sniedza 95 miljonu eiro vērtu palīdzību palestīniešiem Hamas kontrolētajā Gazā, anektētajā Austrumjeruzalemē, Palestīnas pašpārvaldes pārvaldītajā okupētajā Rietumkrastā un bēgļu nometnēs kaimiņvalstīs. Palīdzība ir vērsta uz atbalstu palestīniešu iedzīvotājiem ūdens, veselības, pārtikas drošības un izglītības jomā. Naudas plūsmas apturēšanai no Briseles iebilst arī tādas valstis kā Īrija, Spānija, Portugāle un Luksemburga.

Savukārt Vācija un Austrija, kā arī Zviedrija un Dānija ir paziņojušas, ka aptur Palestīnas attīstības palīdzības sniegšanu, tomēr saglabā humāno palīdzību. Šim gadam Dānija palestīniešu teritorijām bija paredzējusi humāno un attīstības palīdzību vairāk nekā 31 miljona eiro apmērā.

Turpinoties Izraēlas īstenotajai Gazas joslas blokādei, humanitārā krīze vēršas plašumā, jo iedzīvotāji pastāvīgos Izraēlas uzlidojumos atstāti bez pārtikas, ūdens, medikamentu un degvielas piegādēm. Nav arī elektrības. ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs pirmdien brīdināja, ka humanitārā situācija Gazā bija ārkārtīgi smaga jau pirms karadarbības un tagad tā pasliktināsies.