Pašvaldības atšķirīgi risina sabiedriskās kārtības jautājumus. Kamēr vienā novadā ir pašvaldības policija, kas savās spējās neatpaliek no Valsts policijas, tikmēr citur vien prāto par to. Vietējo kārtības sargu pienākumu daudzums un to uzturēšanas izmaksas ir atšķirīgas, līdz ar to drošības līmenis pašvaldībās arī atšķiras. No 2024. gada iecerēts, ka visās pašvaldībās būtu obligāti veidojama pašvaldības policija. Taču kas par to maksās? Kā sabiedriskā kārtība ir uzlabojusies pašvaldībās, kur ir sava policija, un kas mainījies vietējo patruļnieku ikdienā kopš novadu reformas.

Iecerēts, ka no 2024. gada visās pašvaldībās būs obligāti jāveido pašvaldības policija. Šobrīd pašvaldības atšķirīgi risina sabiedriskās kārtības jautājumus. Proti, kamēr vienā novadā ir pašvaldības policija, kas savās spējās neatpaliek no Valsts policijas, tikmēr citur vien prāto vai tādu maz veidot. Vietējo kārtības sargu pienākumu daudzums un to uzturēšanas izmaksas arī ir atšķirīgas, līdz ar to atšķirīgs ir arī drošības līmenis.

Patlaban vietvarai nav obligāta pienākuma veidot pašvaldības policiju, nodrošināt kārtības sargu vai administratīvo inspektoru darbu. Likumprojekts, kur tiks noteikta obligāta šāda prasība vēl ceļo pa Saeimas gaiteņiem un nav līdz galam pieņemts. Taču tajos novados, kur ir šādas vietējās patruļas, drošības līmenis ir uzlabojies, tā vismaz apgalvo vietvaras, kas par šo pakalpojumu maksā - ar nosacījumu, ja vien atliek naudas šādiem tēriņiem. Latvijas Radio uzrunāja vairākas pašvaldības, lai iepazītos ar vietējo kārtības sargu darbu un to, kas mainījies pēc vietējās patruļas izveides.