Ierakstu sērija "Malduguns" Latvijas Radio pēta, kā dezinformācija mūs sasniedz pa neierastiem kanāliem. Šoreiz par to, kā dezinformācija tiek pielāgota Latvijas sabiedrībai.
Veiksmīgākās dezinformācijas kampaņas bieži gūst panākumus, lokalizējot to saturu jeb pielāgojot to vietējai publikai, līdzīgi kā tas darbojas reklāmas industrijā. Piemēram, elektronisko preču ražotājs "Samsung" Latvijas tirgū savas reklāmas kampaņas pielāgoja, izmantojot atsauces uz Dziesmu un deju svētkiem, bet "Coca-Cola" savas Ziemassvētku kampaņas pielāgo, izmantojot vietējās tradīcijas.
Digitālā satura mārketinga aģentūras “New Black” dibinātājs un radošais direktors Artūrs Mednis skaidro, ka pētījumi par reklāmas ietekmi uz patērētājiem norāda: saturs, kas ir pielāgots vietējai publikai, darbojas daudz efektīvāk. Reklāmas industrija ir daļa no stratēģiskās komunikācijas jomas, kas ietver pārdomātu un mērķtiecīgu informācijas veidošanu un izplatīšanu, lai sasniegtu noteiktus mērķus. Tomēr tad, kad stratēģiskās komunikācijas metodes tiek izmantotas, lai apzināti maldinātu, izplatītu nepatiesu informāciju vai manipulētu ar sabiedrību, tā kļūst par dezinformāciju.
Artūrs Mednis norāda – ir pamats domāt, ka lokalizācijas principi dezinformācijas gadījumā darbojas līdzīgi kā reklāmas jomā.
Viena no dezinformācijas kampaņu veiksmes atslēgām ir satura pielāgošana vietējai publikai, jo valodas, kultūras un citas nacionālās iezīmes būtiski ietekmē to, kā sabiedrība uzņem informāciju. Pat ja dezinformācijas izplatītāji ir parūpējušies par atbilstošu satura noformējumu, ir nepieciešams, lai vēstījums rezonētu ar mērķauditoriju. To ir iespējams panākt, skarot tēmas, kas konkrētajā sabiedrībā ir aktuālas.
Ņemot vērā, ka dezinformācija ir stratēģiskās komunikācijas “tumšā” puse, tā pievērš cilvēku uzmanību un mudina ieklausīties, izmantojot, piemēram, vietējās problēmas, neuzticību valsts institūcijām, sabiedrībā pastāvošo spriedzi, aizvainojumus un nesaskaņas.
Kādas ir Latvijas sabiedrības vājās vietas, caur kurām dezinformācija var iespraukties arī mūsu iedzīvotāju prātos? Lai gan piemēri ir vairāki, šoreiz uzmanību pievēršam divām tēmām: neuzticībai valsts institūcijām un spriedzei starp etniskajām grupām.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (12)
Tās priekšvēlēšanu programmas jau visām partijām vienādas, izpildījums arī. Tāpēc tā savstarpējā apvainošana - tu populists, pats tu tāds, tā tāda absolūti nodeldēta lieta, ko lieto vairs tīri inerces pēc
Par vēlētāju atbildību, Esi domāju, ka izškiroši ir tas, kādu informāciju saņem vēlētājs un kādā līmenī ir vēlētāja kritiskā domāšana. Un te problēmas izskatās, ka tikai pieaugs. Padomā, skolēni, kuri nenolika vai ļoti ļoti slikti nokārtoja eksāmenus matemātikā, viņi taču kādreiz vēlēs. Par ko viņi vēlēs?
Cik skolēniem skolās māca un iemāca vēsturi, procesu cēloņus un likumsakarības?
Man kādreiz ļoti patika Džordans Pitersons, ļoti patika, Bet tad jūtjūbī paklausījos, ko viņš spriež par ES, par Vāciju, par putinu un man viņs kļuva gandrīz pretīgs. Es nezinu, kāpēc viņš it kā tik gudrs cilvēks sāk spriedelēt par lietām, par kurām viņam nav elementāru zināšanu, Bet, cik daudzi, kuriem Dž.P. ir autoritāte notic viņa , piedodiet, muldēšanai ?
Tikko mums bija kovid pandēmija. Vara Latvijā plosījās ka traka, Latvijā un laikam Čīlē visilgāk visā pasaulē skolas bērni bija izolēti mājās. Nerunājot par visu citu. Tagad aizsardzības vārdā notiek varas dzīres. Viens pēc otra tiek noārdīti demokrātijas bastioni. Un brīvi, neatkarīgi mediji, t.s. ceturtā vara ir ļoti apdraudēta.
Man nav ilūziju ne par galēji labajiem, ne kreisajiem, ne par putina krieviju vai ķīnu, tomēr mana pārliecība ir, ka konkrēti es esot Latvijas pilsone, nodokļu maksātāja izjūtu ikdienas savu tiesību un iespēju ierobežojumus pieaugam tik straujā tempā, ka uzdodu jautājumu vai es dzīvoju demokrātiskā valstī de facto, vai tikai vārda pēc. Uzskatu, ka ir pamats celt trauksmi un paust savu viedokli. Un es to daru, kaut vai sava miera pēc, ka neesmu vienaldzīga.
Okupācijas laikā jau visus varas kritizētājus sauca par amerikānu spiegiem
Piemēram, kāpēc netiek uzsvērts, ka labākā pretpropaganda būtu, ja tās lietas, ko kremlis , visi mūsu ienaidnieki pārmet Latvijas valstij, ja tas tiktu novērsts, vai vismaz valsts līmenī tiktu izrādīti centieni to novērst. Lasu, ka putins ir panācis , ka krievijā lielākus nodokļus maksās bagātie, ka krievijā cietumos salikti tie korumpanti, kuri izsaimniekojuši krievu bruņotos spēkus.
Par mūsu NBS bija viens skandāls 200 milj apmērā. Mēs redzam visi un zinam, ka neviens par to netika sodīts. Saeimas opozīcija mums sniedz informāciju, ka arī šobrīd nbs ir problēmas, bet mēs nezinam - ticēt, neticēt. Zinam tikai to, ka piem. brišķens - satiskmes ministrs un gan airbaltic, gan reil baltica naudas saņēmējs un shēmu kārtotājs ir iecelts par aizsardzības minstra vietnieku, kamēr sprūds atvaļinājumā. Normāli? Ja es šo informāciju par situāciju uztveru kritiski - es esmu kremline? Tiešām?
Cita lieta - pirms eiroparlamenta vēlēšanām sloga- augsti aomaksāta žurnāliste - propagandiste LTV1 Panoramā stāstīja, ka kremlis aģitācijai izmanto ES zaļās politikas kritizētājus. Un tas ir viss, ko mediji var pateikt? Kur ir plaša , saprotama informācija par zaļo politiku, par izaicinājumiem un problēmām ar to ? Kā okupācijas laikos - kad pie visa vainīgi amerikāni, tagad kremlis.
Un trešais - lasu novadu medijos, ko saka zemnieki - vis kā viens kritizē ES zaļo politiku. Tad visi zemnieki ir kremlini un es arī, jo gribu skaidrību par to risinājumus problēmām?
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X