Trešdien, 26. aprīlī,  atvēršanas svētkus piedzīvos aktiera Viļa Daudziņa zīmējumu grāmata "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs". Zīmējumiem aktieri iedvesmoja filmas "Zeme, kas dzied" tapšana, kurā viņš atveido vienu no pirmo svētku organizētājiem Bernhardu Dīriķi. Kamēr filma vēl tpo, Vilis Daudziņš nāk klajā ar savu bilžu versiju, kā varēja izskatīties pirmie svētki un arī to dalībnieki pirms 150 gadiem. Tā ir gana jautra, sirsnīga un bagātīgas izdomas pārpilna versija.

Vilis Daudziņš: "Tas viss sākās 17.februārī kādos piecos no rīta. Es biju aizbraucis uz Straupes pili, kur notika filmēšana filmai "Zeme, kas dzied". Mana loma tajā ir Bernhards Dīriķis, un man ir ārkārtīgi sarežģīta parūka."

Vilis Daudziņš detalizēti atceras situāciju pagājušā gada sākumā, kad tapa pirmais zīmējums. Un tieši sarežģītā parūka bija galvenā vaininiece visā zīmējumu stāstā, jo tās uzlikšana prasīja pusotru stundu. Kamēr grima māksliniece Beata Rjabovska rūpīgi strādāja, aktierim nebija īsti ko darīt, un viņš sāka zīmēt. Vispirms sevi un pēc tam arī savus kolēģus Aināru Ančevski un Andri Buli pārtapšanas procesā, kuru galvu rotas bija tieši tikpat komplicētas kā viņam.

Vēlāk aktierim vairs nešķita interesanti dokumentēt, kā notiek filmēšana, bet viņš turpināja zīmēt un nu jau savu versiju, kādi tad varēja izskatīties Dziesmu svētki pirms 150 gadiem. Kādi bija koristi, kāda publika un kādas situācijas.

Ja Māra Martinsona topošā spēlfilma "Zeme, kas dzied" būs vērienīgs vēsturisks stāsts, tad Viļa Daudziņa zīmējumu grāmatiņa ir ļoti sirsnīga un humora pilna šī stāsta versija.

Viļa Daudziņa grāmatā apkopoti 120 zīmējumi, ko papildina arī kodolīgi un asprātīgi redzamo tēlu un situāciju apraksti. Atainoti gan vēsturiski reāli personāži, gan izdomāti tēli. It īpaši daudz iztēles autors licis lietā, atainojot, kādi varēja izskatīties koristi, kuriem viņš pats izdomājis arī vārdus.

Zīmējumos iepazīsim arī varenos kora dziedātājus Garozu Bērtuli, Pīlumu Justu, Lapiņu Krišu un Griežu Madi, kā arī vairākus garīgās mūzikas koncerta dalībniekus - ērģelnieku Oskaru Šepski, arfistu Johanesu Šturckūgelu un vēl citus.

Portretēti arī dzīvnieki, putni un visa cita dzīvā radība, kas Rīgā bija visriņķī pirmo Dziesmu svētku laikā.

Viļa Daudziņa grāmatas atvēršanas svētki būs trešdien, 26.aprīlī, Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcijā "Dziesmusvētku telpa", Mežaparkā.