Ineses Bērziņas esejiskas pārdomas par režisoru Intu Burānu:

Vai esat mēģinājuši izcelt durvis no eņģēm? Tas nav viegli izdarāms… Klusumu! Notiek ieraksts… Pēkšņi atsprāgst režijas durvis – tajās parādās raupja adījuma džemperī gara auguma vīrietis un izceļ no eņģēm ierakstu studijai blakus esošās durvis. Kā izrādījās – durvju klaboņa bija dzirdama arī ierakstu studijā, un šo defektu vajadzēja novērst. Jā, tāds bija aktieris un radio režisors Ints Burāns – rīkojās ātri, zibenīgi, negaidot palīdzību no malas. Šķiet, Ints nepazina pustoņus ne attiecībās ar radio kolēģiem, ne darba procesā, visu darīja no sirds un pa īstam. Viņa rakstura īpašību paletē krāsu netrūka – no romantiski gaišajiem pasteļtoņiem līdz antracītam ….

Gribot vai negribot, mēs visi kursējām tāpat kā tramvaji – katrs savās noteiktās sliedēs un noteiktām pieturas vietām. Dienas aktierim un režisoram tā apauga ar maršrutiem, ka brīžiem grūti bija saprast, kā Ints izbrīvēja laiku kopīgām pasēdēšanām ar radio kolēģiem. Turklāt kā īsts “Režisoru mājas” saimnieks bez īpaša uzaicinājuma rūpīgi sakārtoja vāzēs radio kolēģei jubilejas reizē dāvātos ziedus; kopīgu svinību laikā viņa rokas itin bieži novāca tukšos traukus vai pilnos pelnutraukus ….. Intam patika visu lietu kārtība.

Ar lielu aizrautību Ints stāstīja par lomām teātrī, darbu filmēšanas laukumā un iecerēm Radioteātrī.

Ints nekad nav vairījies “melnā” darba. Gluži to pašu var sacīt par viņa balsi – tā nekad nav vairījusies melnā darba kolēģu uzmundrināšanas labad. Ar Intu bija viegli sarunāties, viņš prata klausīties un uzklausīt; prata īstajos brīžos pateikt īstos vārdus. Nereti Inta sacītais maģiskais vārds “Atsvešinies” kolēģiem, tostarp arī man, palīdzēja atrisināt šķiet pirmajā mirklī neatrisināmas problēmas.

Īpašo, ļoti vīrišķīgo aktiera balss tembru nevar ne ar vienu citu sajaukt. Par to vislabāk stāsta radioteātra fonotēka – dzejas kompozīcijas, raidlugas un literārie lasījumi.

Frīdriha Dīrenmata “Romuls Lielais”, Džeimsa Džoisa “Uliss”; Onorē de Balzaka “Pulkvedis Šabērs”, Valentīna Rasputina “Dzīvo un atceries”, Andreja Upīša “Robežnieki”, Harolda Pintera “Nodevība”, Imanta Ziedoņa “Epifānijas” – tā ir tikai neliela daļa no Inta Burāna paveiktā Radioteātrī. Kā viens spilgtākajiem darbiem – rakstnieka, dramaturga un vēsturnieka Edvarda Radzinska lugas “Nerona un Senekas laika teātris” radioiestudējums.