11. novembrī atzīmējam Lāčplēša dienu. Godinot tieši pirms simtu viena gada gūto Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta spēkiem Rīgā, kas ļāva nostiprināt Latvijas neatkarību un valsts pastāvēšanu, šonedēļ Latvijas Radio ēterā stāstām piecus mūsdienu Latvijas karavīru stāstus. Par karavīra ikdienu un par 11.novembra nozīmi tieši viņa ģimenē, stāsta virsseržants Vairis Kraševskis.

Vairis Kraševskis dien gaisa spēkos un ir Pretgaisa aizsardzības diviziona virsseržants. Profesionālā dienestā viņš ir 20 gadus, pirms neilgu laiku bijis Zemessardzē.

"Kas ir vienības virsseržants? Tas ir vecākais instruktors vienībā, kurš ir kā atbalsts vienības komandierim. Palīgs, padomdevējs. Karavīrs visu mūžu mācās. Mēs esam kājnieku vienība. Dzīvojam poligonā, dzīvojam ārā. Ir jāmāk izdzīvot, jo karavīra būtība ir veikt uzdevumu un veiksmes gadījumā palikt dzīvam," ar savu darbu iepazīstina Vairis Kraševskis.

"Vai karavīrs ir jāsalauž psiholoģiski, to ir grūti pateikt. Tas ir individuāli. Mēs esam indivīdi, katram ir savs ego. Kuram jaunietim vairāk radziņu aug, kuram mazāk. Tāpēc jau ir šī sistēma, kā jebkurā sfērā ir gan apbalvojumi, gan sodi. Šis arī ir mans lauciņš – runāt ar karavīru, pārliecināt, pierādīt viņam, ļaut viņam pašam nonākt līdz pozitīvam iznākumam. Un tas nav viegli, bet tas ir jādara. Tas ir mans un visu instruktoru pienākums," turpina Vairis Kraševskis.

"Patriotisma sajūta ir atbildība. Tā ir atbildība par savu ģimeni, par saviem bērniem, par savu māju, tuvajiem. Tā ir atbildība par mūsu dzīvi, tautu un nākotni," vērtē Vairis Kraševskis.