Vissāpīgākie lēmumi skolu tīkla reformas ietvaros būs jāpieņem jaunajām pašvaldībām pēc 5.jūnija vēlēšanām. Jau 2023.gadā valsts finansējumu pilnībā nesaņems tās izglītības iestādes, kurās būs neatbilstošs skolēnu skaits. Protams, svarīgi sasniegt arī kvalitātes kritērijus, taču ar to vien finansējumu noturēt nevarēs, tā paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums. Interesējamies par to, cik aktīvi pašvaldības skolu tīklu kārtojušas līdz šim.

Skolu tīkla reforma paredz dažādus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kuriem Latvijas vidusskolām jāatbilst. Visvairāk apspriests ir skolēnu skaita kritērijs – dažādas nozīmes apdzīvotās vietās tas ir atšķirīgs. No 25 skolēniem vidusskolas posmā skolās Krievijas pierobežā līdz 120 skolēniem Latvijas lielajās pilsētās. Pēc datiem, kas iekļauti IZM informatīvajā ziņojumā, atbilstošs skolēnu daudzums pērn nebija 121 izglītības iestādē. Tas var nenozīmēt, ka jāreorganizē vai jālikvidē visas, jo jau sakārtojot daļu no skolām – citās skaits varētu izlīdzināties. Šis jautājums īpaši aktuāls būs jaunajām vietvarām pēc pašvaldību vēlēšanām. Šodien tuvāk apskatīsim Kuldīgas novadu.