Šodien, 2. decembrī, atvēršanas svētkus piedzīvos aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas "Dienasgrāmata", kas ir viņas debija rakstniecībā."Dienasgrāmata" atspoguļo gada nogriezni autores dzīvē, no kura lielākā daļa vadīta pandēmijas gaisotnē. Zane Daudziņa raksta ļoti personiski, atklāti un godīgi, brīžiem tās ir eksistenciālas pārdomas, bet brīžiem arī gluži sadzīviskas lietas, ikdienas prieki un bēdas.

Sākotnēji viņa rakstījusi tikai sev un viņai pat prātā nav nācis dienasgrāmatu nodot publiskai lasīšanai, taču viss izvērties citādi un šobrīd jau viņa ir ļoti gandarīta par savu uzdrīkstēšanos.

Zanes Daudziņas "Dienasgrāmata" klajā nāca neilgi pirms stingrās mājsēdes, oktobra vidū, tāpēc atvēršanas svētki tai iespējami tikai šobrīd. Taču grāmata jau labi pamanīta un novērtēta, par ko liecina, ka pa šo laiku tai bijuši jau divi metieni un tā izpelnījusies ļoti daudz atzinīgu lasītāju atsauksmju. Zane pati "Dienasgrāmatu", kas rakstīta pandēmijas zīmē, dēvē par pašterapiju, un izrādās, ka ar to ļoti labi identificējas arī grāmatas lasītāji:

Kad Zane Daudziņa sāka rakstīt dienasgrāmatu, viņai pat pārdrošākajos sapņos nenāca prātā, ka to varētu publicēt grāmatā. Sākotnēji viņas mērķis bija pavisam merkantils – pieradināt sevi rakstīt tieši, ātri un vienlaicīgi jēgpilni, lai tādējādi sevi ietrenētu promocijas darba rakstīšanai, kas viņai bija jāpaveic 2020.gada laikā.

Pirmais ieraksts dienasgrāmatā ir 2019.gada Vecgada dienā un pēdējais tieši gadu vēlāk. Dienasgrāmata sākas ar laiku vēl pirms pandēmijas, bet tad jau no marta norit pandēmijas zīmē. Savā ziņā Latvijas radio ir vaininieks, ka Zane pēc triju mēnešu rakstīšanas pirmo reizi tomēr aizdomājās par iespēju dienasgrāmatu varbūt kādreiz arī publiskot.

Zane Daudziņa dienasgrāmatu gada garumā uzrakstīja, nerādot to nevienām citām acīm, pat ne saviem tuviniekiem. Savukārt pēc uzrakstīšanas un pārlasīšanas Zanē sāka augt pašpaļāvība, un viņa piezvanīja Rakstnieku Savienības vadītājam Arno Jundzem, ar ko bija pazīstama, viņš izlasīja, novērtēja atzinīgi un tālāk jau pavērās ceļš arī uz grāmatas izdošanu.

Līdz šai grāmatai Zanes pieredze ar rakstīšanu bija minimāla, bet sacerējumus skolā viņa rakstīja ļoti labi un savulaik, kad bija iemīlējusies, sacerēja arī dzeju. Labs pamats, lai rakstītu, nenoliedzami bija viņas studijas Filoloģijas fakultātē. Tomēr Zane atzīst, ka šī grāmata viņai savā ziņā bijis arī atklājums pašai par sevi.

Zane Daudziņa "Dienasgrāmatu" parasti rakstīja agrās rīta stundās ar zaļās tējas krūzi rokās, vai nu sēžot lauku mājās pie kamīna vai Rīgas dzīvoklī pie sveces gaismas. Pirms rakstīšanas viņa parasti jau bija izpildījusi Vima Hofa elpošanas vingrinājumus, par kuriem arī var uzzināt viņas grāmatā.

Lai arī Zane Daudziņa turpina rakstīt dienasgrāmatu, turpmāk tā paliks tikai viņas ziņā, bet viņai ir ambicioza iecere kaut kad nopublicēt savu promocijas darbu par aktiera runu 21.gadsimta latviešu teātrī, kas varētu būt interesants ne tikai profesionāļiem, bet visplašākajam teātra cienītāju lokam.

Zane Daudziņa par "Dienasgrāmatu" stāsta un kopā ar Gundaru Āboliņu to lasa arī raidījumā Radio mazā lasītava.