LSM ziņās: Saaust laikus, stāstus un vietas. Zanes Šumeiko personālizstāde «Senču upes»

Par dzimtas spēku un paaudžu ciešajām saiknēm aicina aizdomāties tekstilmākslinieces Zanes Šumeiko personālizstāde "Senču upes", kas no šodienas. 6. oktobra, skatāma mākslas galerijā "Apsīda".

Autore jau ilgāku laiku aizraujas ar savas dzimtas pētniecību, dodas ekspedīcijās pa Latviju, tuvāk iepazīstot vietas, kur dzīvojuši viņas senči dažādās paaudzēs. Viņas uzkrāto iespaidu un emociju bagāžu tad arī atspoguļo izstāde, kas veltīta dzimtas sieviešu portretiem. Tie veidoti oriģinālā tehnikā, kurā glezniecība apvienota ar tekstilmākslu, kolāžu un brīvgaitas mašīnizšuvumu.

"Ar šo priekšmetu arī izstāde sākās. Tā ir aušanas atspole, kuru vienā ekspedīcijā Kalncempju pagastā, staigājot pa senču mājām, es atradu. Gruvešos mētājās šī te atspole."

Zane Šumeiko kā jau tekstilmāksliniece atspoli nevarēja atstāt un paņēma līdzi, un tagad tā atceļojusi arī uz izstādi Rīgā un savā ziņā ir arī izstādes simbols.

"Senču upes" saucas ne tikai izstāde, bet arī tās ievaddarbs, kas ir kolāža, kurā Zane Šumeiko simboliski atveidojusi savu dzimtas koku septiņās paaudzēs. Gleznojums kombinēts ar uz tā uzšūtām pogām, kas katra pārstāv kādu dzimtas cilvēku.

Pārējie darbi jau iepazīstina tuvāk ar konkrētiem cilvēkiem, un pirmajā dzimtai veltītajā izstādē Zane Šumeiko pievērsusies tieši sievietēm. Pirmo viņa portretējusi sava vecātēva vecāmāti Karlīni, kas ir vissenākā dzimtas sieviete, kuras fotogrāfija ir saglabājusies. Gleznai ir koši sarkans fons un gleznas apraksts vēsta, ka Karlīne dzimusi Kalncempju pagastā, bijusi šerpa dāma.

Kā saka Zane – visās portretētajās dzimtas sievietēs viņa var atrast kaut ko no sevis, bet plašākā nozīmē tie atspoguļo arī dažādus sieviešu arhetipus. Piemēram, Karlīnes meita, Zanes vecātēva māte Erna pārstāv silto un maigo sievišķību.

Pilnīgi iespējams, ka interesi par tekstilmākslu Zane Šumeiko savukārt mantojusi no vecvecmātes Veronikas, kas no Kalncempju pagasta savulaik pārcēlās uz Rīgu un pelnīja iztikšanu ar šūšanu.

Bet vēl pavisam citu sievietes likteni pārstāv Katrīna, dzimusi Ezeres pagastā, par kuru dzimtas albumā liecina viena ļoti neskaidra fotogrāfija, gleznā viņas portrets ir gaismas apstarots.

Zanes Šumeiko izstāde ‘’Senču upes’’ ir ļoti personisks, bet vienlaicīgi uz katru no mums attiecināms stāsts, kas aicina pārdomāt savu saikni ar dzimtu, jo tādējādi var labāk saprast un izzināt sevi pašu.

Izstāde galerijā "Apsīda" apskatāma līdz 9.novembrim.