Lai gan visām Latvijas pašvaldībām ir vienādas iespējas pretendēt uz ES struktūrfondu naudu daudzdzīvokļu māju renovācijai, ne visām izdodas projektus realizēt. Tomēr ir vairākas pašvaldības, kas ar kuplu skaitu renovēto māju izceļas uz citu fona. Latvijas rekordiste ir Liepāja. Bet teicamus rezultātus sasniegusi arī Valmiera, Ventspils, Cēsis, Olaine, Limbaži, Saldus un vēl citas lielākas un mazākas Latvijas pilsētas.

Latvijas Radio pētīja trīs pozitīvus piemērus – Cēsīs, Olainē un Liepājā. Nācās secināt, ka katrā no vietām ir būtiska bijusi arī pašas vietvaras iesaiste, turklāt ne tikai atbalstoša vārdos, bet arī – finansiāli.

Cēsis – rēķini sarukuši par 50%

Latvijas Radio žurnāliste Sintija Ambote devās uz Cēsīm. Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka kopumā Cēsīs no 2007.gada līdz 2020.gadam nosiltinātas 36 daudzdzīvokļu mājas.

2019.gadā tika nosiltināta arī ēka Cēsīs, Festivāla ielā 44. Ēkai siltināts jumts, nomainīti logi un siltināts pagrabstāvs, nomainītas arī koplietošanas durvis un ir siltinātas sienas. Kopumā šeit ir 55 dzīvokļi un apkures izmaksas iepriekšējos gados šeit sarukušas par vidēji 50%.

Viens no dzīvokļa īpašniekiem Normunds stāsts, ka viņam te ir trīs istabu dzīvoklis. Vērtējot ieguvumus, kas nākuši līdz ar mājas renovāciju, viņš atzīst: „Tā ir diena pret nakti. Janvārī pirms siltināšanas maksājām vairāk nekā tagad pēc siltināšanas janvārī vēl ar visu projekta kredītu. Es atceros, ka pagājušajā mēnesī man apkure par trīs istabu dzīvokli bija 42 eiro. Māja ir arī sausāka palikusi, jo pirms siltināšanas tā bija mitra un īpaši par to sūdzējās arī stūra dzīvokļos. Tagad viss ir sauss un patīkams.”

Olaine – pašvaldība atzīst kļūdas un aktīvi iesaistās

Latvijas Radio žurnāliste Linda Zalāne devās uz Olaini. Patlaban Olaines novadā, pēc pašvaldības datiem, ir ap 150 daudzdzīvokļu mājas. Pašvaldība namu renovāciju kā vienu no prioritātēm noteica pirms sešiem gadiem. Līdz šim pilnībā renovētas 30 daudzdzīvokļu mājas un nākamgad tām piepulcēsies vēl 15.

Māja Olainē, Zeiferta ielā 16 tika renovēta pirms diviem gadiem. Mājas vecākais Rolands atzīst, ka viņš šajā mājā dzīvo 50 gadus un ir priecīgs, ka nu tā ieguvusi jaunu elpu. Arī par siltumu jāmaksā mazāk.

„Diezgan slinkti bija uz parakstīšanos. Lēnā garā, lēnā garā aprunājāmies un savācām 70% parakstus, tad piekrita mājas renovācijai un tad sākām darbus,” viņš atceras un piebilst, ka varētu jau būt vairāk māju renovētas Olainē, taču tas vairāk esot saistīts ar iedzīvotāju aktivitāti. „Cilvēki negrib parakstīties, jo liela summa par kredītu jāmaksā, bet viņi nezina, ka tas atmaksājas par siltumu,” uzsver Rolands un piebilst, ka te sava loma tomēr esot arī pašvaldībai, kura daudz nākusi pretī.

Liepāja – naudas vajag vēl vairāk

Latvijas Radio žurnāliste Inga Ozola devās uz Liepāju, kas ir rekordiste nosiltināto māju ziņā. Liepājā, pēc pašvaldības datiem, līdz 2023. gada beigām būs atjaunotas aptuveni 200 daudzdzīvokļu mājas. Taču renovāciju gaida vēl ap 400.

Latvijas Radio devās uz Liepājas centru – Vītolu ielu, kura Otrā pasaules kara laikā tika pilnībā izpostīta. Pēc kara te uzbūvēja daudzdzīvokļu mājas, tagad, izņemot vienu, visas ir atjaunotas. Te dzīvo un par māju rūpējas 86 gadus vecā kundze Vita Iesalniece. Viņa atceras pēckara gadus un ar lepnumu stāsta par 75% ietaupījumu apkurei šodien: „Es atnācu uz Liepāju 1956. gadā. Te bija vieni vienīgi gruveši, visas mājas bija nograutas. Mēs gājām no mākslas skolas uz muzeju, līdām pāri gruvešiem, te nebija nekas. Nāca 1958.gads, kad te sāka celt jaunās mājas.”

Vītolu iela 6/10 ir rekordiste. Pie mājas plīvo Liepājas karogs un lasāms uzraksts – energoefektīvākā ēka Latvijā 2014. Mājas iedzīvotāja Elita Pola stāsta, cik martā samaksājusi par apkuri: „Vairāk nekā desmit gadus es katram lielos, piemēram, pagājušā mēnesī, martā man bija jāmaksā 1,49 eiro. Ja dzīvo dienvidu pusē, tad tā ir, man ir laimējies.”