Paralēli rezidentūrai ne viens vien topošais mediķis šobrīd atloka piedurknes, lai slimnīcās strādātu ar Covid-19 pacientiem, atstājot ēnā zinību iegūšanu specialitātē, kuru izvēlējušies. Viņu vidū arī otrā gada rezidents, topošais ģimenes ārsts Artūrs Kupčs. Viņš pirms divām nedēļā pievienojās Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas komandai, kura ik dienas rūpējas un cīnās par vīrusa skarto pacientu dzīvībām.

Augot Covid-19 saslimstības rādītājiem, slimnīcas aizvien vairāk piepildās ar vīrusa inficētajiem pacientiem, Latvijas medicīnas sistēmai radot pamatīgu slodzi. Slimnīcās brīvo gultas vietu skaits teju aizpildīts, bet lielākās bažas rada darbaroku trūkums. Tāpēc uz Covid-19 nodaļām palīgā tiek saukti rezidenti un arī medicīnas studenti.

Topošais ģimenes ārsts Artūrs Kupčs, kurš Covid-19 nodaļā ir pavisam īsu laiku, sarunā ar Latvijas Radio nenoliedza, ka ir žēl redzēt šo situāciju, jo tāda tā varēja arī nebūt.

"Darba ir daudz, darām to, kas ir iespējams. Pacientu ir daudz. Daudzi ar smagu saslimšanu. Pacienti ātri var nonākt no relatīvi stabila stāvokļa smagā stāvoklī. Darba ir tik daudz, ka, pat cenšoties izdarīt maksimumu no sevis, mums nav laika ar pacientiem cilvēcīgi parunāt, būt kopā. Lielā mērā viņi ir vieni. Radinieki ciemos nākt nedrīkst, tikai sazināties. Pacientiem ir liela vientulības sajūta. Situācija ir bēdīga. Sajūta, ka varējām nebūt šādā situācijā. Tas rada papildus nevis neapmierinātību, bet kaut kādā mērā atbildības sajūtu. Mēs esam tur, kur mēs esam, un mēs darām to, kas šobrīd ir jādara, lai no šīs situācijas pēc iespējas ātrāk tiktu ārā," savās pārdomās par pirmajām divām nedēļām Covid-19 pacientu nodaļā dalījās rezidents.

Lielu daļu no darba dienas Kupčs pavada aizsargtērpā, lai sevi pasargātu no inficēšanās ar Covid-19.

Viņš neslēpa, ka darbs prasa gan papildus fizisku piepūli, gan emocionālu spriedzi. Tomēr līdz šim ar pienākumiem tiekot galā labi.