ASV solītā palīdzība Ukrainai ir nepieciešama jau tagad. Tomēr starptautisko partneru vilcināšanās ar atbalstu nenozīmē, ka Ukraina sāk zaudēt - tā vakar, 19. decembrī, savā gada noslēguma preses konferencē pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Preses konferencē klāt bija arī Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.
Ukrainas prezidenta gada noslēguma preses konference ilga aptuveni divas stundas un tajā piedalījās liels skaits žurnālistu no visas pasaules. Tās sakumā Zelenskis ieskicēja Ukrainas uzvaras šajā valstij nebūt ne vieglajā laikā, un būtiskākais, protams, ir Eiropas Savienības dalībvalstu lēmums sākt sarunas ar Ukrainu par tās iestāšanos Eiropas Savienībā. Šai tematikai bija pielāgota arī preses konferences zāle un prezidents atkārtoti apliecināja, ka tas ir ļoti nozīmīgs process ukraiņiem un valsts nākotnei.
Kā vēl vienu Ukrainas uzvaru prezidents pieteica ukraiņu sekmes Melnajā jūrā, kur izdevies patriek Krievijas kuģus tālu prom un arī atbrīvot ceļu kuģiem ar ekonomiskajām kravām. Tāpat kā pozitīvu aspektu prezidents atzīmēja ekonomikas spēju atkopties pilna apmēra iebrukuma un sākotnēji milzīgas inflācijas apstākļos, kā arī to, ka izdevies stiprināt pretgaisa aizsardzību
Kā atzīmēja Zelenskis, Ukraina šai ziņā paliek arvien spēcīgāka un darbs turpinās – gaidāmas jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas „Patriot”. Tas bija tas, ko prezidents atzīmēja kā sekmīgu, bet, protams, preses konferencē lielākā uzmanība bija veltīta Ukrainas pretuzbrukumam, kas sākās pavasarī, bet nesekmējās tā, kā daudzi starptautiskie partneri sagaidīja un ar to saistītajiem jautājumiem.
Viens no pirmajiem jautājumiem par mobilizāciju. Jau ilgāku laiku Ukrainas Augstākajā radā atrodas priekšlikumi likumu grozījumiem, kas skar gan izmaiņas nosacījumos, kā Ukrainas iedzīvotājus iesauc armijā, gan arī ir iesniegts priekšlikums, kas ļautu demobilizēties pēc 18 karā pavadītiem mēnešiem, ja ir tāda vēlme. Šis ir tas, ko jau ilgāku laiku prasa karavīru tuvinieki. Gan Kijivā, gan citviet Ukrainā ir notikuši virkne pasākumu – mātes un sievas ir izgājušas ielās, sakot, ka vēlas savus tuviniekus mājās, ka tie cilvēki, kas pirms diviem gadiem brīvprātīgi pieteicās karā, ka viņiem ir jābūt iespējai arī pēc noteikta nodienēta laika atstāt armiju.
Šobrīd likums tādu kārtību neparedz. Karavīri var pārtraukt dienestu vienīgi, ja viņu veselības stāvoklis to neļauj turpināt, proti, iegūtas smagas traumas. Šis jautājums ukraiņiem šobrīd ir ļoti būtisks, un prezidents pavēstīja, ka armijas vadība šobrīd ir nākusi pie viņa ar piedāvājumu faktiski uz pusi palielināt Ukrainas armiju.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (9)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X