Lai būvniecības sektorā mazinātu ēnu ekonomiku, kas pērn sasniedza jau 34,5%, Ekonomikas ministrijas paspārnē tapuši vairāki priekšlikumi. To mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku kā lielos objektos, tā mazos – zem lupas pakļūs arī privātmāju būvniecība un remonti, kuri šobrīd izsprūk no stingras kontroles. Kādi ir Ekonomikas ministrijas iecerētie priekšlikumi un kādu efektu tie nākotnē varētu nest?

Lai gan pēdējos astoņos gados ēnu ekonomikas apmērs būvniecības sektorā lēni, tomēr saruka, 2022. gada dati nav iepriecinoši – būvniecībā ēnu ekonomika atkal pieaug un tā ir pakāpusies līdz 34,5% atzīmei. Salīdzinājumam: vidēji valstī pērn ēnu ekonomikas apmērs bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā liecina ikgadējā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētījuma dati.

Latvijas Radio uzrunātie eksperti vēl pirms ikgadējā pētījuma publicēšanas neslēpa, ka 2022. gads būvniecības sektorā nesīs ēnu ekonomikas pieaugumu, un iemesli tam ir vairāki. Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane uzsver, ka pirms septiņiem gadiem ieviestie ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumi nesa rezultātus un būvniecības nozarē ēnu ekonomika saruka par 12 procentpunktiem. Tiesa, pēdējo divu gadu rādītāji atkal ir ar augšupejošu tendenci.