Katru gadu cilvēki alkohola reibumā gūst nopietnas traumas veicot tiešos darba pienākumus – jau šī gada pirmajos trīs mēnešos Valsts darba inspekcija saņēmusi ziņas par trīs negadījumiem, no kuriem viens beidzies ar darbinieka nāvi. Kuras ir riskam pakļautākās nozares un kā rīkoties uzņēmējiem, skaidrojam sabiedrisko mediju projektā „Zeme, kur dzer”.

Es pabeidzu darba dienu, sākām dzert un darbā es atgriezos pēc nedēļas…

Dāvis, kura vārds ir mainīts, stāsta par laiku, kad strādājis būvniecības nozarē. Viņš iekārtojies uzņēmumā, kur kolēģi viņa dzeršanu pieseguši. Parasti pēc vairāku dienu prombūtnes, atgriezies darbā ar slimības lapu, un priekšniecība to pieņēmusi. Tā turpinājis līdz uzņēmumam nomainījās vadība.

"Es tevi nedzenu prom, atrodi mēneša, divu laikā sev labu darba vietu un sāc no baltas lapas. Es šausmīgi nikns paliku, jo esmu diezgan vērtīgs kadrs, kā viņš atļaujas pret mani vispār tā kaut ko. Un kaut kur dziļi iekšā es jutu, ka viņam ir taisnība," stāta Dāvis.

Pirmo reizi Dāvis pats sev atzina, ka viņam ir dzeršanas problēma un sāka meklēt palīdzību. Vīrietis pievienojās Anonīmo alkoholiķu kustībai. Šobrīd viņš izveidojis pats savu uzņēmumu un grādīgos dzērienus vairs nav lietojis.

Alkohola lietošana darba laikā ne tikai mazina produktivitāti un veicina darba kavējumus, bet var apdraudēt gan pašu, gan kolēģu, gan visas sabiedrības veselību un dzīvību. Lai pievērstu problēmai uzmanību Valsts darba inspekcija ik gadu apkopo alkohola reibumā izraisīto negadījumu statistiku.

Pērn alkohola reibumā notikuši desmit negadījumi darba vietā, no tiem četri ar smagiem savainojumi un vienā gadījumā darbinieks gāja bojā. Situācijas ir visdažādākās: piemēram, kāda sanitāre 2,7 promiļu reibumā nesa pacientiem vakariņas – vienā no spaiņiem atradās karsta tēja, viņa paklupa uz kāpnēm un uzlēja spaiņu saturu sev virsū, gūstot nopietnas traumas. Savukārt kādam apkures krāšņu kurinātājam darba diena 2,25 promiļu reibumā bija pēdējā – viņš tika iespiests šķeldas padeves transportierī.

Tomēr novērojams, ka negadījumu skaits samazinās: ja 2017. un 2018. gadā tie bija attiecīgi 13 un 18 gadījumu, tad nākamajos gados to skaits nepārsniedz desmit.

Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka darba devēji aizvien biežāk izvēlas ar rīkojumu vai iekšējiem noteikumiem aizliegt lietot alkoholu vai atrasties darba vietā alkohola reibumā. Likums ļauj arī noteikt prasību veikt alkohola pārbaudes.