Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi atzīst – katra trešā trauma Latvijā tiek gūta alkohola reibumā. Diemžēl nereti šādi gadījumi beidzas letāli. Visbiežāk reibumā ļaudis sadeg ugunsgrēkos, noslīkst vai nosalst. Savukārt tiem, kuri gūst traumas, sniegt palīdzību bieži vien ir ļoti sarežģīti, jo viņi ir agresīvi un/vai nespēj sadarboties ar operatīvo dienestu darbiniekiem.

Latvijas Radio turpina ierakstu sēriju “Zeme, kur dzer”, kurā tiek analizētas dažādas alkoholisma šķautnes, sākot no alkoholisko dzērienu tirgus un tā regulējuma dažādās valstīs, līdz pat individuālajām nelaimēm, kas skar alkoholiķu ģimenes, viņu bērnus un radiniekus.

Ināras dzimšanas diena

Decembra beigas, 2018.gads. Inārai (vārds mainīts) bija dzimšanas diena. Ciemos atnākuši bariņš draugu uz kopīgu iedzeršanu. Tā kā Ināra jau kādu laiku nebija maksājusi komunālos rēķinus, viņai bija atslēgta elektrība. Lai tumšajā laikā telpu izgaismotu, viņa dzīvoklī sadedza sveces. Vēlāk vakarā draugi devās prom un Ināra palika viena ar vairākiem kaķiem, kas dzīvoja pie viņas. Sieviete reibumā iemiga, bet kaķi tikmēr apgāza sveces. Dzīvoklis aizdegas.

Šo stāstu Latvijas Radio atklāja Ināras māsas meita Zane, kuras vārds arī ir mainīts. Zanes tantes Ināras dzimšanas diena toreiz beidzās traģiski. „Mums teica, ka tur tie kaķi ir skraidījuši. Ir apgāzusies svece un viņa nav paspējusi izmukt no dzīvokļa. Viņa bija kādu nedēļu intensīvās terapija nodaļā un tad viņa nomira. Pirmo reizi viņu izdevās atdzīvināt un tad vairāk nesanāca,” atceras Zane.

Zanes tante ikdienā mīlējusi iedzert. Strādājusi labā darbā un pati esot stāstījusi, ka darba dienās nedzerot. Arī dienā pēc dzimšanas dienas Inārai bija jāstrādā. Zane turpina: „Ja cilvēks tiešām nebūtu neko lietojis, viņš būtu paspējis iziet no dzīvokļa. Tad, kad ugunsdzēsēji gāja viņu glābt, mēģināt iznest no dzīvokļa, bija redzams, ka viņa ir rāpojusi uz izejas pusi, bet dūmos kaut kur ir apmaldījusies un nebija paspējusi. Tad viņa saelpojās dūmus un zaudēja samaņu.”

Kamēr tante bija intensīvās terapijas nodaļā, Zane nojauta, ka tās ir pēdējās tantes mūža dienas. Viņas esot bijušas ļoti tuvas – Ināra Zani bērnībā nereti pieskatījusi. Zane uzskata, ka bez alkohola šāds gadījums nebūtu noticis.